Risinājuma ieviešana paredz pakāpenisku pieeju, primāri stiprinot pasīvās aizsardzības elementus – detekciju, informācijas apriti un sadarbību ar valsts institūcijām, savukārt nākamajā posmā paredzot komersantu aktīvās pretdarbības spēju pakāpenisku stiprināšanu.

Paredzēts, ka EM līdz 2026. gada 10. jūlijam jāiesniedz Ministru kabinetā (MK) priekšlikumi ar grozījumiem tiesiskajā regulējumā, lai nodrošinātu pasīvās aizsardzības elementus.

Pasīvie risinājumi paredz regulējumā noteikt, ka aktīvi darbojošu ražotņu komersanti var ierosināt dronu sistēmu ģeogrāfisko zonu izveidošanu virs saviem objektiem.

Tāpat tiek piedāvāts, ka ražotņu īpašnieki pēc savas iniciatīvas iegādājas vai iznomā detektēšanas iekārtas.

EM rosina izvērtēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumus, kas nodrošinātu komersantu detekcijas sistēmu savietojamību ar valsts institūciju informācijas sistēmām un strukturētu informācijas nodošanu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un Valsts policijai (VP) operatīvai reaģēšanai.

Paredzēts, ka EM līdz 2026. gada 14. augustam jāiesniedz MK priekšlikumi ar grozījumiem tiesiskajā regulējumā, lai nodrošinātu aktīvās pretdarbības spēju attīstību.

EM skaidro, ka būtisks priekšnosacījums papildu aizsardzības pasākumu īstenošanai ir ģeogrāfiskās zonas noteikšana ap attiecīgo ražotni.

Tikai pēc ģeogrāfiskās zonas noteikšanas ir iespējams izvērtēt un piemērot papildu aizsardzības instrumentus, tostarp ar bezpilota gaisa kuģu radīto apdraudējumu novēršanu saistītos tehniskos un organizatoriskos pasākumus.

Papildu tiesību piešķiršana, tostarp risinājumi ar aktīvās pretdarbības elementiem, ir skatāma kā nākamais attīstības posms pēc ģeogrāfiskās zonas izveides, nodrošinot pakāpenisku, samērīgu un ar valsts institūciju īstenotajiem uzraudzības un reaģēšanas mehānismiem saskaņotu pieeju.

Tas paredzētu tiesības ražotņu iekšējās drošības dienestu vai apsardzes komersantu darbiniekiem noteiktos gadījumos pārtraukt attālināti vadāmu ierīču pārvietošanos, ja tās apdraud attiecīgā objekta drošību vai darbības nepārtrauktību.

Vienlaikus EM uzsver, ka šādu līdzekļu izmantošana būtu pieļaujama tikai atbilstoši apmācītām personām, kā arī nosakot prasības apmācībai, tehniskajam aprīkojumam un kontroles mehānismiem.

Paredzēts, ka detekcijas infrastruktūras izveide un uzturēšana tiek finansēta par pašu komersantu finanšu līdzekļiem.

Turklāt, tā kā aktīvās pretdarbības instrumentu ieviešana tiek īstenota pēc pašu komersantu iniciatīvas, ar šādu atbalstu saistītie valsts institūciju pakalpojumi un izdevumi, kas rodas saistībā ar licencēšanas, apmācību, tehnisko risinājumu izvērtēšanas un uzraudzības pasākumu nodrošināšanu, tiktu segti kā maksas pakalpojumi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Tāpat paredzēts noteikt, ka līdz 14. augustam jāizvērtē IKT risinājumi, kas nodrošinātu komersantu detekcijas sistēmu savietojamību ar valsts institūciju informācijas sistēmām un strukturētu informācijas nodošanu NBS un VP operatīvai reaģēšanai, vienlaikus novērtējot ar šo risinājumu ieviešanu saistīto finansiālo ietekmi.

Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka ražotnes ir īpaši jutīgas pret bezpilota līdzekļu radītiem apdraudējumiem, jo to darbība balstās uz nepārtrauktiem vai tehnoloģiski savstarpēji saistītiem ražošanas procesiem, kuru traucēšana var radīt būtiskus darbības traucējumus.

Ražošanas cikla pārtraukums vai destabilizācija šādos objektos var radīt zaudējumus konkrētajam komersantam, kā arī ietekmēt piegādes ķēdes, saistīto nozaru darbību un plašāku tautsaimniecisko vidi.

Šādu objektu aizsardzība līdz ar to ir arī ekonomiskās noturības un valsts interešu jautājums.

Regulējums attieksies uz ražotnēm, kurās tiek veikti nepārtraukti vai tehnoloģiski savstarpēji saistīti ražošanas procesi, kuru traucēšana var radīt būtiskus darbības traucējumus un kuru darbība ir būtiska tautsaimniecībai.

Tas attieksies uz ražotnēm, kas pēdējos trīs gadus ir nodrošinājušas vismaz 20 000 000 eiro apgrozījumu un Latvijā nodarbinājušas vidēji vismaz 50 darbiniekus gadā, ir iesaistītas valsts materiālo rezervju veidošanas sistēmā, par ko ir saņemts SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” atzinums, darbojas aizsardzības industrijas jomā, par ko ir saņemts Aizsardzības ministrijas atzinums, vai ir iekļautas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) uzturētajā komersantu sarakstā, kuriem tiek nodrošināta prioritārā publisko pakalpojumu sniegšana, un par to ir saņemts attiecīgās institūcijas atzinums.