Projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu un priekšfinansējumu 10,304 miljonu eiro apmērā paredzēts pārdalīt no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai”.

Kā norāda EM, atjaunīgās enerģijas jomā Nacionālais enerģētikas un klimata plānā (NEKP) Latvija ir apņēmusies līdz 2030. gadam sasniegt 50% enerģijas, kas iegūta no atjaunīgiem energoresursiem (AER), īpatsvaru kopējā enerģijas gala patēriņā.

Šī mērķa sasniegšanai NEKP ir iekļauts politikas pasākums periodā līdz 2030. gadam īstenot starpvalstu projektu atkrastes vēja parku izveidošanai sadarbībā ar Igauniju vai Lietuvu, tam piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Latvijas un Igaunijas ekonomikas ministri 2020. gadā parakstīja saprašanās memorandu par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas parku kopprojektu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem.

Tādējādi 2020. gadā sākts darbs pie Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta “Elwind”.

Informatīvais ziņojums “Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta turpmāko attīstību” ir izstrādāts, lai uzņemtos valsts budžeta ilgtermiņa saistības Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta “Connecting Europe Facility” (CEF) projekta pieteikuma īstenošanai un valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanai līdz 2027. gadam.

Pēc CEF projekta noslēguma maksājuma saņemšanas EM uzdots nodrošināt no valsts budžeta piešķirtā priekšfinansējuma ieskaitīšanu valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

Tāpat, lai informatīvais ziņojums izstrādāts, lai konkrētāk atrunātu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) tiesības un pienākumus, ņemot vērā to, ka Latvijas puses atkrastes vēja parka laukuma attīstību uzdots nodrošināt LIAA.

Ņemot vērā atkrastes vēja enerģijas attīstības tendences citās valstīs, kā arī projekta nozīmīgumu un “Elwind” Latvijas puses atkrastes vēja laukuma potenciālās iespējas, lai nodrošinātu pēc iespējas augstāku izsoles rezultātā gūto ieņēmumu apmēru un iespēju iekļaut izsoles nosacījumos ne tikai finanšu, bet arī kvalitatīvus kritērijus un iespēju projekta infrastruktūru veidot kā daļu no plašāka infrastruktūras tīkla jūrā, tiek rosināts “Elwind” projekta Latvijas puses atkrastes vēja parkam noteikt plānoto jaudu līdz 1000 megavatiem (MW).

Jau vēstīts, ka 2019. gadā Igaunijas valdības pārstāvji sāka sarunas ar Latviju par iespējamu kopīgu atkrastes vēja parka projekta īstenošanu. 2019. gada decembrī tika panākta konceptuāla vienošanās par šāda projekta īstenošanu.

Latvijas Ekonomikas ministrijas un Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas memorands nosaka juridiski nesaistošu ietvaru kopīgai atkrastes vēja parka projekta pārvaldībai un finansēšanai starp Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju un Latvijas Ekonomikas ministriju.

Precīzs izmaksu un ieguvumu sadalījums tiks noteikts, pamatojoties uz priekšizpētes un izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātiem.

Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka kopprojekta īstenošana ir iekļauta Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030. gadam.

Latvijas un Igaunijas pārrobežu atkrastes vēja parka kopprojekts “Elwind” saņēmis apstiprinājumu par 18,7 miljonu līdzfinansējuma saņemšanu no Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras “Cinea”.