Saskaņā ar tiem mūsu valsts, tāpat kā Spānijas un Nīderlandes, budžeta deficīts janvārī-martā bija 1,9% no IKP.

Deficīts pirmajā ceturksnī reģistrēts 21 ES dalībvalstī, bet lielākais tas bijis Bulgārijā (-7,6% no IKP), Ungārijā (-6,6%), Polijā (-5,9%), Francijā (-5,1%) un Beļģijā (-4,8%). Lietuvā deficīts veidojis 0,9%, bet Igaunijā, tāpat kā Zviedrijā, tas bijis 1,2%.

Budžeta pārpalikums šajā periodā fiksēts Kiprā (+4,4% no IKP), Īrijā (+2,4%), Dānijā (+2%), Grieķijā (+1,2%) un Portugālē (+0,4%).

Salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējo ceturksni valsts budžeta bilance pirmajā ceturksnī visvairāk pasliktinājusies Bulgārijā (-5,1 procentpunkts), Ungārijā (-1,4 procentpunkti), Francijā (-0,8 procentpunktu) un Maltā (-0,5 procentpunkti), bet Dānijā tā saglabājusies nemainīga.

Toties budžeta bilance visvairāk uzlabojusies Rumānijā un Slovākijā (abās valstīs +3,8 procentpunkti), Polijā (+1,9 procentpunkti) un Somijā (+1,1 procentpunkts). Latvijā, tāpat kā Kiprā, budžeta bilance uzlabojusies par 0,4 procentpunktiem, Lietuvā – par 0,8 procentpunktiem, bet Igaunijā, tāpat kā Grieķijā, Horvātijā un Nīderlandē – par 0,1 procentpunktu.

Pirmajā ceturksnī sezonāli izlīdzinātais vispārējās valdības deficīts gan ES, gan eirozonā bija 3,1% no IKP. Pērn ceturtajā ceturksnī ES tas bija 3,4% no IKP, bet eirozonā tas veidoja 3,2% no IKP.

Nav pieejami dati par Itāliju.