Jau vēstīts, ka bažās par Ārstniecības riska fonda stabilitāti valdība apstiprinājusi Veselības ministrijas (VM) ieceri mainīt fondā veicamo iemaksu aprēķina formulu, lai tajā nodrošinātu papildu līdzekļus.

Tas nozīmē, ka potenciāli pieaugs ārstniecības riska maksājumi, kurus reizi gadā ārstniecības iestādēm aprēķina Nacionālais veselības dienests.

LĢĀA atgādina, ka iebildusi tam, ka, uzliekot papildu izmaksas, VM nav vienlaicīgi paredzējusi risinājumu izmaksu pieauguma kompensācijai ģimenes ārstu praksēm, kuras sniedz valsts apmaksātos primārās veselības aprūpes pakalpojumus.

“To īpatsvars mūsu praksēs ir 98% un vairāk – ģimenes ārstu prakšu budžetos nav līdzekļi papildu izmaksu segšanai, ja valsts tos papildu nepiešķir,” skaidro LĢĀA prezidente Alise Nicmane-Aišpure.

Viņa prognozē, ka šīs izmaksas arī turpmāk varētu pieaugt, jo ārstu un citu medicīnas darbinieku darbs ir saistīts ar augstākiem riskiem netīšam kaitējumam.

Vienlaikus cilvēki Latvijā kļūst aktīvāki un aizvien biežāk pielieto savas likumā paredzētās tiesības, skaidro asociācijā.

Vienlaikus LĢĀA norāda, ka šīs izmaiņas saistībā ar ĀRF iemaksām ir tikai viena no izdevumu pozīcijām, ko likumdevējs vai Ministru kabinets ir radījis primārajā veselības aprūpē “bez finansiālā seguma uzlikto pienākumu veikšanai”.

Tikšanās, lai diskutētu par risinājumiem saistībā ar nekompensētajām papildu izmaksām varētu būt janvārī, informēja Nicmane-Aišpure.