Pagājušajā gadā slimnīca nodrošinājusi nepārtrauktu neatliekamās un plānveida palīdzības sniegšanu 7476 stacionārajiem un 104 775 ambulatorajiem pacientiem.

Slimnīcā arī turpināta pacientu plūsmas optimizācija, norādīts ziņojumā.

Operatīvā aktivitāte stacionārajiem pacientiem pērn sasniegusi 89,8%, savukārt ambulatori veiktas 4086 operācijas.

Slimnīcas ieskatā šie rādītāji nodrošina efektīvu resursu izmantošanu un operāciju zāļu noslodzi.

Slimnīca 2025. gadu noslēgusi ar 16 346 eiro peļņu pretstatā 545 692 eiro zaudējumiem 2024. gadā, kas, kā norādīts vadības ziņojumā, liecina par pakāpenisku finansiālās situācijas stabilizāciju.

Finanšu rezultāta uzlabošanos pērn galvenokārt nodrošinājis veselības aprūpes maksas pakalpojumu apjoma pieaugums par 640 371 eiro jeb 28%, kā arī efektīvāka pacientu plūsmas un resursu plānošana.

Vienlaikus būtiska nozīme bijusi izmaksu kontroles pasākumiem, tai skaitā iepirkumu apstiprināšanas sistēmas izmantošanai, optimāla krājumu līmeņa uzturēšanai un krājumu izlietojuma kontrolei.

Slimnīcas vērtējumā tas kopumā ļāvis ierobežot izdevumu pieauguma tempu salīdzinājumā ar ieņēmumu pieaugumu.

Līgums ar Nacionālo veselības dienestu veido 86% jeb 27 734 386 eiro no TOS apgrozījuma.

Savukārt no maksas pakalpojumiem slimnīca guvusi 2 917 129 eiro jeb 9% no apgrozījuma.

Pārējie ieņēmumi gūti no citiem ieņēmumu avotiem.

Izdevumu struktūrā lielāko īpatsvaru veido darba samaksa – 19 659 970 eiro jeb 59%, medicīniskie materiāli – 7 697 455 eiro jeb 23%, kā arī komunālie pakalpojumi – 498 613 eiro jeb 2%.

Vadības ziņojumā minēts, ka 2025. gadā slimnīca turpināja saskarties ar izmaksu pieauguma spiedienu, īpaši attiecībā uz personāla izmaksām un medicīnisko resursu cenām.

Slimnīcas finanšu rezultāti liecinot, ka, neraugoties uz darbības efektivitātes uzlabojumiem, esošais valsts finansējuma modelis ilgtermiņā tomēr nav pietiekams, lai pilnībā segtu slimnīcas darbības izmaksas un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību.

Ziņojumā uzsvērts, ka finansējuma apjoms un pakalpojumu tarifi būtiski ietekmē TOS spēju nodrošināt konkurētspējīgu darba samaksu, veikt nepieciešamās investīcijas infrastruktūrā un tehnoloģijās, kā arī uzturēt un attīstīt sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Līdz ar to slimnīcas ilgtermiņa finansiālā stabilitāte ir tieši atkarīga no valsts veselības aprūpes finansēšanas politikas pilnveidošanas.

Kā finanšu riski ziņojumā minēta augsta atkarība no valsts finansējuma, veselības aprūpes tarifu neatbilstība faktiskajām izmaksām un ierobežotas iespējas elastīgi palielināt ieņēmumus.

Darbības riski saistīti ar ārstniecības personāla pieejamību un noslodzi, pieaugošām prasībām pakalpojumu kvalitātei, kā arī tehnoloģiju un infrastruktūras novecošanos.

Savukārt ekonomiskie riski saistīti ar inflāciju, izmaksu pieaugumu, energoresursu cenu svārstībām un medicīnisko materiālu sadārdzinājumu.

Vidējā termiņā TOS plāno palielināt maksas pakalpojumu īpatsvaru kopējos ieņēmumos, uzlabot pacientu plūsmas vadību un resursu izmantošanu, kā arī turpināt ieguldījumus medicīnas tehnoloģijās un informācijas tehnoloģiju risinājumos.

Tāpat slimnīca šogad plāno turpināt infrastruktūras modernizāciju un attīstīt digitālos risinājumus ārstniecības procesu atbalstam, kā arī īstenot ar Eiropas Savienības fondu finansējumu saistītus projektus 2,5 miljonu eiro vērtībā.

Šie projekti paredzēti infrastruktūras uzlabošanai, medicīnisko iekārtu iegādei, plānveida pacientu reģistratūras izveidei un nodaļu telpu renovācijai.

TOS pamatdarbība ir sekundāro ambulatoro un stacionāro medicīnisko pakalpojumu sniegšana.

Slimnīca ir Veselības ministrijas pārraudzībā esoša valsts kapitālsabiedrība, kurā ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja.

Slimnīca specializējas traumatoloģijas un ortopēdijas pakalpojumu sniegšanā.