Indriksone uzdevusi uzņēmēju sarakstu publicēt CSP tīmekļa vietnē, kā arī atjaunot šo informāciju reizi mēnesī.

Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūrai LETA pavēstīja, ka EM rīcībā nav informācijas par konkrētiem uzņēmumiem, kas eksportē uz Krieviju. Šāda informācija ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldei administrēšanas un CSP statistikas nodrošināšanas vajadzībām.

Izvērtējot statistikas likuma normas par statistiskās informācijas konfidencialitāti un pieļaujamajiem izņēmuma gadījumiem, secināts, ka CSP var publiskot uzņēmumu nosaukumus, kas veic eksportu uz konkrēto valsti pēc būtības, neidentificējot eksporta apmēru, summas un citu detalizētāku informāciju.

Vienlaikus EM atgādina, ka jau kopš 2014.gada ministrija aicinājusi uzņēmumus pastiprināti vērtēt nepieciešamību sadarbībai ar Krieviju, savukārt kopš pagājušā gada 24.februāra rekomendējusi pārtraukt visas saistības ar šo agresorvalsti.

Tiem uzņēmumiem, kas joprojām nesaskata ētikas un morāles problēmas biznesa darījumos ar agresorvalsti, jārēķinās, ka bez sankcijām un ierobežojumiem tirdzniecības darījumi ar Krieviju aizvien pasliktināsies. Tādēļ EM atkārtoti aicina uzņēmējus izvērtēt līdz šim īstenoto praksi un nesadarboties ar argresorvalsti.

Ministrijā norāda, ka uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu skaits strauji samazinās – salīdzinot ar 2019.gadu, šobrīd turpina eksportēt 28%, bet eksportu pārtraukuši 72%. 2019.gadā uz Krieviju eksportēja 1095 uzņēmumi, 2023.gada pirmajā pusē to skaits samazinājies līdz 307.

LETA jau ziņoja, ka sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” augusta sākumā sākta parakstu vākšana par uz Krieviju eksportējošu Latvijas uzņēmumu saraksta publiskošanu.

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Zigmārs Dzenis. Viņš norāda, ka, neraugoties uz Krievijas sākto karu, sadarbību ar Krieviju aizvien turpina vairāki simti Latvijas uzņēmumu, kas nav pakļauti sankcijām.

Idejas autoru neapmierina tas, ka netiek publiskots saraksts ar tādiem uzņēmumiem, kas joprojām strādā Krievijas tirgū.

No Latvijas uz Krieviju vēl 2019.gadā eksportēja 1095 uzņēmumi, tikmēr 2023.gada pirmajos piecos mēnešos – vairs tikai 307, skaidro Dzenis, piebilstot, ka šogad maijā no Latvijas uz Krieviju visvairāk eksportēts: alkohols, pārtika; ķīmija, medikamenti, mašīnas, mehānismi, elektroiekārtas, tekstilizstrādājumi.

Dzenis aicina mainīt komercinformācijas noslēpuma regulējumu un uzlikt par pienākumu Ekonomikas ministrijai darīt medijiem pieejamu informāciju par Latvijas uzņēmumiem, kuri eksportē uz Krieviju. Viņaprāt, tas nepieciešams, jo primārās ir Latvijas sabiedrības intereses, savukārt šāda informācija nevar tik uzskatīta par komercinformācijas noslēpumu, jo tā neietekmē Latvijas uzņēmumu iekšējo konkurenci.