Vienlaikus, izskatot FM ziņojumu, valdībā tika pieņemts lēmums par stingrāku disciplīnu ES fondu investīciju noteikumu izstrādē projektu ātrākai ieviešanai un Latvijas ekonomikas ātrākas izaugsmes veicināšanai.

Nolemts, ka 2025. gada 7. janvāra valdības sēdē tiks izskatīts FM operatīvais ziņojums par investīciju progresu, tostarp Ministru kabineta noteikumu izstrādes grafika ievērošanu, informējot par konkrētām nozarēm un investīciju nosacījumiem, par kuriem nav izstrādāti nosacījumi noteiktos termiņos.

Tāpat nolemts, ka par investīcijām, kurām nebūs Ministru kabineta noteikumu līdz 2025. gada 1. februārim, FM organizēs investīciju pārdales procesu.

Piemēram, līdz šī gada 1. novembrim ir apstiprināti Ministru kabineta noteikumi par 2,1 miljardu eiro jeb 57% no plānotā ES fondu finansējuma.

Lai sekmētu ekonomisko izaugsmi un strukturālu tautsaimniecības izaicinājumu risināšanu, novembra vidū valdībā jau atbalstīti un tālāk Eiropas Komisijā (EK) iesniegti nozīmīgi ES fondu programmas grozījumi par pārdalēm 550 miljonu eiro apmērā projektiem ar lielāku uzsākšanas gatavību.

FM norāda, ka šie grozījumi arī dos iespēju izpildīt EK noteiktos ikgadējos finanšu minimālos mērķus, lai saglabātu ES piešķīrumu pilnā apmērā.

Ziņojumā teikts, ka šajā gadā paralēli ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda jaunu investīciju ieviešanas nosacījumu izstrādei un Atveseļošanās fonda (AF) plāna ieviešanai notiek iepriekšējā ES fondu plānošanas perioda pabeigšanas darbības.

ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā Latvija būs spējusi saņemt no EK visu ES fondu piešķīrumu 4,6 miljardu eiro apmērā, pabeidzot investīciju īstenošanu Latvijā, secinājusi FM no investīciju datiem un prognozēm atlikušām līdzfinansējuma atmaksām projektu īstenotājiem.

Vairākiem projektiem dota iespēja tos pabeigt pēc 2023. gada beigām ar 2021.-2027. gada plānošanas perioda līdzfinansējumu vai par īstenotāju pašu līdzekļiem.

Savukārt 2021.-2027. gada plānošanas periodā līdz 2024. gada 1. oktobrim apstiprināti ministru kabineta noteikumi paredzot 2,05 miljardu eiro finansējumu investīcijām un ir pabeigtas vai izsludinātas jaunas projektu atlases kopā par 1,75 miljardiem eiro.

Šā gada otrā pusē un 2025. gadā sagaidāma investīciju īstenošanas uzsākšana dažādās jomās ievērojamā apjomā. ES fondu un Atveseļošanas fonda investīcijām 2024. gadā valsts budžeta izdevumi varētu būt aptuveni viens miljards eiro līdzīgi kā 2023. gadā.

Vienlaikus tieši jaunajām investīcijām 2021.-2027. gada plānošanas perioda un AF 2024. gada izdevumi prognozēti trīs reizes lielāki nekā 2023. gadā.

AF investīcijām ir apstiprināti Ministru kabineta ieviešanas nosacījumi par 1,96 miljardiem eiro, kas ir gandrīz par visu pieejamo AF finansējumu – 1,97 miljardi eiro.

Investīciju projektiem ir piesaistīti vairāk nekā 1,5 miljardi eiro – apjomīgākie projekti tiek īstenoti klimata pārmaiņu, digitālās pārveides, nevienlīdzības mazināšanas un veselības jomās.

Informatīvajā ziņojumā teikts, ka 2024. gada 26. septembrī notika ministru ES fondu tematiskās komiteja, kurā izskatīts, galvenokārt, Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikums pārskatīt ES fondu un AF finansējumu dzelzceļa jomā, no kā lielā mērā atkarīga kopumā investīciju plūsma un virzība arī ES fondu 2021-2027. gada plānošanas perioda vidusposma finansējuma pārdaļu kontekstā.

Tāpat FM iepazīstināja komiteju ar progresu AF investīciju ieviešanā un aktualitātēm jaunā EEZ/Norvēģijas finanšu mehānisma 2021.-2028. gada perioda iespējamai uzsākšanai no donorvalstu puses.

Izpildot Valdības rīcības plānā iekļauto uzdevumu, FM sadarbībā ar ES fondu vadībā iesaistītajām iestādēm ir veikusi izvērtējumu par iespējamajiem administratīvā sloga mazināšanas pasākumiem finansējumu saņēmējiem ES fondu investīciju īstenošanas regulējošajos normatīvajos aktos, teikts ziņojumā.

Īstenošanas beigu posmā ir EEZ/Norvēģijas grantu programmu un divpusējās sadarbības pasākumi ar 85,4 miljonu eiro pieejamo donoru atbalsta finansējumu.

Stratēģiskās divpusējās sadarbības iniciatīvās turpinās nozīmīgs mērķēts atbalsts Ukrainas bēgļu vajadzību risināšanai.

Kopš 2023. gada rudens notiek Šveices programmu saskaņošana ar donoriem, lai uzsāktu Šveices ieguldījuma 40,4 miljonu Šveices franku (indikatīvi 42,4 miljoni eiro) investēšanu mērķētajās četrās jomās.

Tostarp paredzētas investīcijas zinātnē un pētniecībā, darba vidē balstītās mācībās, bērnu vēža aprūpes attīstībā un vēsturiski piesārņotās vietas sanācijā.

Valdība otrdien vienojās, ka 7. janvāra sēdē fiksēs, kuri projekti un kurās nozarēs netiek veikti atbilstoši Ministru kabineta noteikumu izpildei. Ja projekti līdz februārim nebūs paveikti, valdība plāno atvērt finansējuma pārdales iespēju.

“Tas ir signāls arī sadarbības partneriem – ja viņi nebūs aktīvi saskaņošanas fāzē, tad, iespējams, finansējums tiks pārdalīts citām aktivitātēm,” valdības sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).