Runājot par jaunā premjera kandidatūru, Ikstens sacīja, ka vispirms jātiek skaidrībā, vai tas būs “Jaunās vienotības” (JV) vai arī kādas citas partijas pārstāvis. Politologa ieskatā būtu “interesanti pamēģināt kādu citu cilvēku” ārpus JV. Ikstens ļoti labprāt paskatītos, vai Pīlēns piekristu “šādam vingrinājumam”.

JV joprojām uzskata sevi par politiskās dzīves epicentru, tāpēc pašlaik varētu būt grūti ar viņiem sarunāties par jaunas valdības veidošanu bez viņu partijas premjera, izteicās politologs. Lai tas notiktu, ir jāpaiet laikam, un varbūtībai izveidot valdības koalīciju bez JV jābūt reālai, kaut gan neliela varbūtība, ka valdība varētu tikt izveidota bez JV, tomēr pastāvot.

Pēc Ikstena teiktā, par Kariņu kā premjeru diezgan daudz atmiņu būs saistītas ar “Covid-19” pandēmiju, un tas diez vai paliks atmiņā, kā kaut kas pozitīvs, tāpat kā arī pašreizējā valdības “mocīšanās”. Kariņš paudis, ka ļoti smalki menedžējis visāda veida krīzes, un, šķiet, uzskata, ka tas nav līdz galam novērtēts, izteicās politologs. Taču krīžu vadīšana esot bijusi drusku samocīta, tāpēc Ikstens domā, ka Kariņu drīzāk atcerēsies kā neizlēmīgu premjeru, neizlēmīgu politiķi, kas Kariņam personiski varētu būt liela problēma.

Ikstens apgalvoja, ka valstij laikā, kamēr valdību vadīja Kariņš, esot nodarīts kaitējums, kas redzams dažādos valsts attīstības rādītājos.

Kā ziņots, Kariņš pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu.

Kariņš par Ministru prezidentu pirmo reizi kļuva 2019.gada 23.janvārī, un ceturtdien būs apritējušas 1668 dienas, viņam ieņemot šo amatu. Kariņš bija premjers visu 13.Saeimas sasaukuma laiku, un šajā pat amatā ievēlēts arī 14.Saeimā. Ilgāk par viņu premjera krēslu neatkarīgās Latvijas vēsturē ieņēmis tikai Valdis Dombrovskis (JV).