Taču šis esot viens no punktiem, kuru Saeimas komisija vienojusies precizēt uz otro lasījumu.

Tas, ko piedāvājušas pašas komercbankas – 0,2% samazinājums – nerisina neko, sacīja Reirs.

Savukārt banka “Citadele” esot piedāvājusi 1% samazinājumu, izskanēja raidījumā.

Tāpat tikšot vēl vērtēts piedāvājums, ka likmes samazinājumu plānots attiecināt uz kredītiem, kas izsniegti līdz šī gada 30. septembrim.

Reirs to pamatoja ar pašu kredītņēmēju atbildību, jo viņiem šīs likmes jau bijušas zināmas. Situāciju nedrīkst mākslīgi uzlabot, domā Reirs.

Savukārt Saeimas deputāte Aiva Vīksna (AS) sacīja, ka ideja ir atbalstīt ģimenes ar bērniem, kas nozīmē dzīvokli ar trim istabām vai nelielu māju, kas nozīmē kredītu līdz 250 000 eiro. Svarīgākais, lai šīs ģimenes paliktu Latvijā, nevis emigrētu, norādīja Vīksna.

Kredītņēmēja vecums ir no 30 līdz 45 gadiem, tie ir vairāk nekā 100 000 kredītņēmēju. Tie ir cilvēki, kas strādā un ražo Latvijas kopproduktu, uzsvēra Reirs.

“Ja mēs atceramies iepriekšējo “banku glābšanu” 2008.-2009. gadā, mēs ar šādiem pašiem argumentiem glābām bankas, kā tagad, mēs pazaudējām 180 000 cilvēku, kuri aizbrauca prom, kuriem dažiem vēl tagad ir hipotekārie kredīti, kurus viņi maksā, bet īpašumi sen jau no bankām ir pārdoti,” sacīja deputāts. “Es negribu, lai kaut viena ģimene aizbrauc dēļ šīs krīzes,” viņš uzsvēra.

Piespiedu procentlikmes samazinājums neattiekšoties uz tām bankām, kas pašas brīvprātīgi būs veikušas “nozīmīgu procentlikmes samazinājumu”.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai paredzētos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu.

Pēc gada Budžeta komisija gaidīs ziņojumu par šīs normas efektivitāti un vērtēs, vai samazinātā likme jāpagarina vēl uz gadu.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrijai uzdotais uzdevums izstrādāt likumu, kas piespiestu bankas samazināt procentu likmes uz pusi, izsaucis kredītiestāžu neapmierinātību un draudus pārtraukt kreditēšanu vispār.

Mēģinot apkarot ļoti augsto inflāciju, Eiropas Centrālā banka jau ilgstoši palielina starpbanku procentu likmi, kas vairākus gadus bija nulle un pat negatīvs skaitlis, un patlaban starpbanku likme EURIBOR sasniedz jau 4%. EURIBOR palielināšana ne tikai kavē jaunu kredītu ņemšanu, bet ietekmē arī iepriekš izsniegtos kredītus.