Vīriešiem celtas apsūdzības kopumā par sešiem noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp trīs slepkavībām.

Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmā slepkavība notika 2018. gada jūnijā, kad Stūre, Judins un vēl viens vīrietis gatavojās veikt darbus kādā lauku īpašumā Rēzeknes apkārtnē.

Kopīgi lietojot alkoholu, starp viņiem izcēlās strīds un abi apsūdzētie trešo vīrieti aizveda uz kādu neapdzīvotu māju Ludzas novadā un noslepkavoja.

Pēc tam Stūre un Judins

māju ar tajā pamesto līķi nodedzināja, lai slēptu slepkavības pēdas.

Vīrieši apsūdzēti arī par dubultslepkavību 2018. gada augustā.

Viņi toreiz viesojušies pie paziņām – 1960. gadā dzimušas sievietes un 1953. gadā dzimuša vīrieša – lauku mājās Aizkraukles novada Iršu pagastā un kopīgi lietojuši alkoholu.

Izcēlies konflikts ar mājas saimniekiem, un viņi noslepkavoti.

Arī šajā gadījumā māja ar abiem līķiem aizdedzināta.

Vīrieši tiek tiesāti arī par svešas mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu ar dedzināšanu, kā arī par zādzību nelielā apmērā, jo no nogalināto cilvēku mājas Iršu pagastā viņi nozaga divus velosipēdus, lai ātrāk atstātu nozieguma vietu.

Kurzemes apgabaltiesas abus apsūdzētos iepriekš atzina par vainīgiem un piesprieda brīvības atņemšanu uz 24 un 23 gadiem, kā arī probācijas uzraudzību uz četriem un trim gadiem, bet Augstākā tiesa (AT) spriedumu daļēji atcēla.

AT konstatēja, ka no apelācijas instances tiesas izklāstītā otrā noziedzīgā nodarījuma apstākļu apraksta neizriet, ka vienam no apsūdzētajiem būtu bijis vienots nodoms noslepkavot divas personas.

Tiesa faktiski ir atzinusi, ka viens apsūdzētais tikai uzkūdījis otru izdarīt pirmo no abām tajā dienā notikušajām slepkavībām, noliekot tam uz galda priekšā nazi, bet pats šīs slepkavības izdarīšanā nav piedalījies.

Tāpēc, kā izriet no AT prakses un krimināltiesību teorijas atziņām, apsūdzētais nevar tikt atzīts par šīs slepkavības tiešo izdarītāju un līdz ar to par vainīgu Krimināllikumā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā – slepkavībā, ja noslepkavotas divas vai vairākas personas.

AT arī norādīja, ka apelācijas instances tiesas spriedums ir pretrunīgs, jo tiesa atzinusi abus apsūdzētos par vainīgiem svešas mantas tīšā iznīcināšanā, norādot, ka viens no viņiem ir bijis tiešais noziedzīgā nodarījuma izdarītājs, bet otrs ir bijis atbalstītājs, taču vienlaikus, nosakot sodu, par atbildību pastiprinošu apstākli atzinusi noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu personu grupā.

Līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai abiem apsūdzētajiem kā drošības līdzeklis noteikts apcietinājums.