JV norāda, ka kopumā atbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus, kuru mērķis ir nepieļaut Latvijas augstskolu izmantošanu kā instrumentu atvieglotai ieceļošanai Eiropas Savienībā.

JV skatījumā, augstākās izglītības internacionalizācija ir būtisks priekšnoteikums Latvijas augstākās izglītības kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšanai.

Bijusī izglītības ministre Dace Melbārde (JV) spriež, ka Latvijas augstākās izglītības eksportam primāri jābūt vērstam uz talantīgu un motivētu studentu piesaisti.

Viņa uzsver, ka Latvijas augstskolas nedrīkst kļūt par vārtiem trešo valstu pilsoņiem, kuri meklē atvieglotus ieceļošanas veidus Eiropas Savienībā.

Tomēr JV neatbalsta priekšlikumu noteikt SAT testu par obligātu uzņemšanas nosacījumu visās Latvijas augstskolās.

Apvienības ieskatā augstskolām jāsaglabā tiesības pašām izvēlēties starptautiski atzītus un uzticamus pārbaudījumus ārvalstu reflektantu zināšanu un spēju novērtēšanai.

Tāpat regulējumā būtu jāatzīst Starptautiskais bakalaurāts un Eiropas bakalaurāts kā starptautiski atzītas vidējās izglītības kvalifikācijas.

JV atbalsta stingru angļu valodas prasmes pārbaudi, izmantojot starptautiski atzītus testus, paredzot atbrīvojumus reflektantiem, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši angļu valodā, kā arī valstu pilsoņiem, kur angļu valoda ir valsts valoda.

Apvienība par pamatotu uzskata arī minimālā sekmības sliekšņa noteikšanu ārvalstu reflektantiem, paredzot vismaz 60% vērtējumu studiju programmai atbilstošajos profilējošajos priekšmetos vai līdzvērtīgu augstskolas noteiktu prasību.

Tāpat JV uzskata, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem obligāta uzņemšanas intervija būtu jānosaka arī gadījumos, kad viņiem ir Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja kādā no ES dalībvalstīm.

Jau ziņots, ka Nacionālās apvienības pašlaik vadītā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt ārvalstu reflektantiem obligātu starptautiski atzītu valodas prasmes apliecinājumu, vismaz 60% vērtējumu studiju programmai atbilstošajos mācību priekšmetos un SAT testa rezultātu ar vismaz 1200 punktiem.

Ministrija uzskata, ka šādas prasības ļautu vienoti izvērtēt reflektantu akadēmisko sagatavotību neatkarīgi no viņu izcelsmes valsts.

Tikmēr Augstākās izglītības eksporta apvienība (AIEA) pārmet, ka šīs rosinātās stingrākās prasības ārvalstu studentu uzņemšanai Latvijas augstskolās varētu būtiski samazināt ārvalstu studentu skaitu un radīt ievērojamus zaudējumus ekonomikai.

AIEA aicina IZM nesteigties ar grozījumu apstiprināšanu, norādot, ka tie nav pietiekami izvērtēti un var mazināt Latvijas augstskolu starptautisko konkurētspēju un izglītības eksporta apjomu.

Apvienība īpaši iebilst pret ieceri visiem reflektantiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Šveices noteikt obligātu SAT testu ar vismaz 1200 punktiem.

Pēc AIEA paustā, SAT nav universāls atlases kritērijs, nav vienlīdz pieejams visās valstīs un noteiktais slieksnis ir nesamērīgi augsts.

Turklāt vairākumā Eiropas augstskolu SAT tiek izmantots tikai kā viens no iespējamiem uzņemšanas kritērijiem.

AIEA uzskata, ka būtu jāsaglabā iespēja izmantot arī citus starptautiski atzītus testus un augstskolu organizētus iestājpārbaudījumus.

Tāpat apvienība rosina saglabāt Starptautisko angļu valodas testēšanas sistēmas (IELTS), Angļu valodas kā svešvalodas testa (TOEFL) vai līdzvērtīgu apliecinājumu kā būtisku studiju valodas prasmes kritēriju.

Apvienība atbalsta mērķi uzlabot ārvalstu studentu atlases kvalitāti un mazināt ar migrāciju un drošību saistītos riskus, tomēr uzsver, ka regulējumam jābūt samērīgam un balstītam datos.

AIEA atsaucas uz domnīcas “LaSER” pētījumu, kurā ārvalstu studentu pienesums Latvijas ekonomikai novērtēts 385 miljonu eiro apmērā gadā jeb 0,92% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt apvienības aplēses liecina, ka stingrāku prasību dēļ ārvalstu studentu skaits dažu gadu laikā varētu sarukt no aptuveni 12 000 līdz 3000, radot ekonomikai līdz 280 miljonu eiro zaudējumus, samazinot nodokļu ieņēmumus par 43 miljoniem eiro un apdraudot aptuveni 2400 darbavietu.