Ārlietu ministrs sacīja, ka viņš ir runājis gan ar Somijas, gan ar Igaunijas kolēģiem. Kariņa ieskatā, patlaban ir pāragri nonākt pie skaidra secinājuma, kas noticis, taču izmeklēšana turpinās.

“Nodarītie bojājumi zemūdens gāzesvadā “Balticconnector” tiek izmeklēti kā iespējams sabotāžas mēģinājums. Šis nav gadījums, kad būtu saplīsusi kāda blīve,” sacīja ārlietu ministrs.

Viņa ieskatā, ir jāsagaida izmeklēšanas rezultāti, lai varētu secināt, kā tas notika. Kariņš sacīja, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvē rezerves ir labas, tāpēc Latvijas piegādes nekādā veidā nav apdraudētas. Ārlietu ministrs pat uzsvēra, ka Latvija jau piegādā gāzi Igaunijai.

“Latvijai paliek gāzes piegādes iespējas caur Lietuvu un Klaipēdas gāzes termināli. Jāpiebilst, ka uzņēmums “Latvenergo” ir panācis vienošanos. “Latvenergo” ir daudzu gadu tiesības importēt gāzi caur šo termināli,” skaidroja Kariņš.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka notiekošais Somijā un Igaunijā nekādā veidā neapdraud Latvijas patērētājus un Latvijas tirgu. Pēc Kariņa paustā, ja Somijas un Igaunijas gāzesvada darbība sabotēta, tas nozīmē, ka Baltijas jūras reģionā būs pastiprināti jāuzrauga visa zemūdens infrastruktūra. Ministrs atzīmēja, ka zem Baltijas jūras ir ne tikai gāzes vadi, bet arī elektrovadi un sakaru vadi.

Pēc Kariņa paustā, ja gāzesvads “Balticconnector”, iespējams, bija sabotāžas mērķis, jāseko līdzi, lai tas nevarētu iet plašumā. Latvija ir daļa no Eiropas Savienības un NATO, ārlietu ministra ieskatā, sabiedrotajām demokrātijām ir jāsadarbojas un vēl ciešāk jākāpina sadarbība, lai rūpētos par mūsu infrastruktūras drošību. Tas palīdzēs sekmēt drošību sabiedrībām kopumā.