Patlaban Latvijā vēja enerģijas jauda ir nedaudz vairāk kā 130 MW, kamēr Lietuvā ar vēja enerģiju tiek saražoti 2600 MW, bet Igaunijā – 700 MW.

Irbe teica, ka šogad Latvijas vēja enerģijas jauda dubultosies, jo tiks pabeigts vēja parks “Laflora” ar 110 MW jaudu.

Turklāt, visticamāk, šā gada beigās ekspluatācijā tiks nodots vēja parks “Pienava”, kas vēja parku jaudu palielinās vēl divas reizes.

“Šie ir vēja parki, par kuriem varam droši pateikt – tie būs un jaudas būs. Viens parks ir pilnībā pabeigs, tikai gaida pabeigšanu elektrības sistēmā un no aprīļa sāksies testēšana, otrs ir intensīvā būvniecības stadijā. Tātad varam teikt, ka 2030. gadā garantētā jauda ir gandrīz 500 MW, bet mērķis ir 1200-1500 MW. Droši vien mērķis ir nesasniedzams, bet tas nenozīmē, ka no valsts puses būtu no mērķiem jāatsakās,” teica Irbe.

KEM parlamentārais sekretārs stāstīja, ka pašreiz procesā ir Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) likuma grozījumi, kas patlaban ir Saeimā vērtēšanā starp pirmo un otro lasījumu.

Tāpat KEM ir izstrādājusi Vēja parku ekspluatācijas noteikumus, kurus sākotnējai saskaņošanai ar sabiedrību un nozari paredzēts nodot februārī vai martā.

Šā gada otrajā ceturksnī plānota formālā noteikumu saskaņošana Tiesību aktu projektu portālā ar sabiedrisko apspriešanu un starpinstitūciju saskaņošanu.

Tāpat otrajā ceturksnī iecerēts atsevišķi virzīt sākotnējās saskaņošanas demontāžas noteikumus.

Irbe stāstīja, ka ekspluatācijas noteikumos ietverti četri bloki – troksnis, vizuālā ietekme, dabas aizsardzība un drošības prasības.

Sadaļā par troksni ir noteiktas trokšņa robežvērtības, kā arī atrunāts, pēc kādas metodes troksnis jāmēra, cik augstu, pie kāda vēja ātruma un kā jāsummē vairāku elektrostaciju mērījumi.

Tāpat noteikts, kā Valsts vides dienests (VVD) veiks uzraudzību.

Attiecībā uz vizuālo ietekmi tiks noteikts rotora lāpstiņu krāsojums, kā arī prasības par marķēšanu un aprīkošanu ar aizsarggaismām.

Paredzēts arī ierobežot mirgošanu, tomēr, kā skaidroja Irbe, to nosaka starptautiskas civilās aviācijas prasības, tāpēc KEM to nevar ietekmēt.

Noteikumu sadaļā par dabas aizsardzību iekļautas prasības turbīnu aprīkošanai ar putnu monitoringa kamerām, prasības apturēt turbīnas noteiktos laikos un klimatiskajos apstākļos sikspārņu aizsardzībai. Tāpat paredzēts ieviest prasības sniegt VVD atskaites par turbīnu apturēšanu.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) nodrošinās bioloģiskās daudzveidības monitoringu.

Drošības prasībās ir iekļautas zibens aizsardzības un ugunsdrošības prasības, kā arī šķidro bīstamo atkritumu nodošanas prasības.

Tāpat plānots ieviest prasības civilās aizsardzības plāna izstrādei, vēja elektrostaciju apdrošināšanai un speciālistu sertifikācijai.