Viņa sprieda, ka pēdējos gadu desmitos neviena augstākā mācību iestāde nav sagatavojusi operatīvos darbiniekus, kuri ir pamatā sarežģītu lietu atklāšanai.

Viņa pauda prieku par to, ka Latvijas Universitāte nākamgad sagatavos pirmos desmitus izmeklētāju.

Runājot par korupcijas apkarošanas darbu, viņa teica, ka vienmēr var gribēt vairāk. Vienlaikus patlaban Valsts kontrole veic revīziju par iespējām uzlabot biroja darbu, kā arī biroja darbību vērtēs Latvijas Universitāte. Viņasprāt, šie rezultāti nākošajam vadītājam varētu kalpot kā vadlīnijas biroja darba uzlabošanā.

Vienlaikus viņa skaidroja, ka KNAB sākto lietu skaits nav samazinājies, un pirmajā pusgadā birojs savās lietās ir konfiscējis četrus miljonus eiro.

“Es gribētu atspēkot, ka nav rezultātu,” viņa uzsvēra, piebilstot, ka, pamatojoties uz KNAB iesniegtajiem materiāliem, Eiropas prokuratūra ir sākusi un izmeklēšanai KNAB nodevusi četrus procesus. Pirmie rezultāti šajās lietās ir gaidāmi rudenī.

Ģenerālprokuratūras vēlmi no KNAB pārņemt sarežģītākās lietas viņa vērtē kā “labu rādītāju”, piebilstot, ka KNAB aizvien ir iesaistīts šo lietu izmeklēšanā.

Vaicāta, vai kandidēs uz KNAB priekšnieka amatu, viņa teica, ka to apsver.

Kā vēstīts, līdzšinējais KNAB priekšnieks Jēkabs Straume augusta sākumā pirms termiņa beigām negaidīti un bez skaidrojumiem devās izdienas pensijā. Straume pirmo reizi KNAB priekšnieka amatā stājās 2017. gada jūnijā, bet 2022. gadā viņš tika pārvēlēts uz vēl vienu piecu gadu termiņu.

Ministru kabinets ir izsludinājis konkursu uz biroja vadītāja amatu, kurā pretendentu pieteikumus gaidīs līdz 18. septembrim.