ZZS iepriekš norādīja, ka Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA), kas pārstāv vairāk nekā 90% no visiem preses nozares dalībniekiem, ir izteikusi kategorisku iebildumu pret nesen “Latvijas pasta” sagatavoto preses piegādes tarifu paaugstinājuma plānu.

Saskaņā ar preses izdevēju rīcībā esošo informāciju, piedāvātās izmaiņas paredz faktisko piegādes tarifu pieaugumu izdevējiem vidēji par 30%, bet dažos segmentos – īpaši reģionālajai presei ar mazāku svaru – pat virs 70%.

Tādējādi kopējais preses piegādes tarifs divu gadu laikā tiktu paaugstināts par 50% līdz 100%.

Šāds sadārdzinājums ir ne tikai ekonomiski nepamatots un neproporcionāls izmaksu kāpumam tautsaimniecībā, bet arī tiešs drauds nacionālajai drošībai un informatīvās telpas daudzveidībai Latvijā, paudusi LPIA, kam piekrīt arī ZZS.

Kā aģentūrai LETA norādīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, šī situācija nedrīkstot būt tik dramtiska, kā “Latvijas pasts” ir iezīmējis.

“Tur noteikti sekos darbības no “Latvijas pasta”, kā, iespējams, kur citur strādāt efektīvāk un ietaupīt, un koriģēt datus, ko viņi regulatorā iesnieguši, lai tas neietekmētu piegāžu tarifus,” sacīja Rokpelnis.

Kā vēstīts, ZZS aicināja rast risinājumu drukātās preses piegādes nodrošināšanai, īpaši reģionos, nākamgad vēl būtiskāk nepaaugstinot pasta noteiktos tarifus, aģentūru LETA informēja politiskajā spēkā.

Par preses piegādes tarifu pieaugumu un tā ietekmi uz Latvijas informatīvo telpu ZZS aicināja diskutēt šodien koalīcijas sadarbības padomes sēdē.

ZZS uzskata, ka preses izdevējdarbība – it īpaši reģionālā – nav tikai komercdarbība, bet arī Latvijas demokrātijas, sabiedrības saliedētības un valsts drošības sastāvdaļa.

Laikā, kad informatīvo telpu apdraud ārēja ietekme un dezinformācija, valstij būtu jānodrošina pasta pakalpojuma sniegšanu iedzīvotājiem par pieņemamu cenu, pauž politiskajā spēkā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) vietnē “X” norādīja, ka viņai ir svarīgi, ka reģionālā prese ir pieejama sabiedrībai. Situāciju otrdien, 26.augustā, plānots pārrunāt ar Latvijas Reģionālo mediju asociāciju.

Premjere arī sagaida no Satiksmes ministrijas risinājumu, kas paredz preses izplatīšanu atbalstīt prioritāri tikai valsts valodā.

Kā vēstīts, nākamajā gadā atkal plānots palielināt “Latvijas pasta” universālā pasta pakalpojuma (UPP) tarifus, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvji.

Plānots, ka tas stāsies spēkā 1.janvārī.

Paredzēts, ka iedzīvotāju pieprasītākā pakalpojuma – iekšzemes vienkāršās vēstules svarā līdz 20 gramiem – nosūtīšanas cena Latvijā palielināsies par 2,2% no 2,30 eiro līdz 2,35 eiro.

Ierakstīta iekšzemes pasta pakas sūtījuma svarā līdz vienam kilogramam nosūtīšanas cena palielināsies par 2,8% jeb no 6,82 līdz 7,01 eiro, bet par katru nākamo kilogramu būs jāmaksā 1,25 eiro, savukārt apdrošināta iekšzemes pasta pakas sūtījuma svarā līdz vienam kilogramam nosūtīšanas cena palielināsies par 22,1% jeb no 6,87 eiro līdz 8,39 eiro, kā arī par katru nākamo kilogramu būs jāmaksā 1,25 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2024.gada pirmo pusgadu, par 13,5% samazinājies drukātas preses izdevumu skaits, tādēļ patlaban iesniegtais tarifu projekts paredz vienas preses vienības piegādes izmaksu pieaugumu par 15% jeb no 0,8 eiro līdz 0,93 eiro, liecina tarifu projekts.

LETA jau ziņoja, ka vienkāršas iekšzemes vēstules svarā līdz 20 gramiem nosūtīšanas maksa no šā gada 1.janvāra pieauga par 39,4% jeb no 1,65 eiro līdz 2,3 eiro bez PVN.

Vienlaikus ierakstītas iekšzemes vēstules svarā līdz 20 gramiem nosūtīšana no šī gada maksā 4,35 eiro, bet apdrošinātas iekšzemes vēstules svarā līdz 20 gramiem nosūtīšana – 4,5 eiro.