Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) sēdē brīdināja, ka iecerētais regulējums, visticamāk, tiks apstrīdēts Satversmes tiesā, un uzsvēra, ka tas var negatīvi ietekmēt konkurenci.

“Nevajag lauzt tirgus mehānismus,” teica ministrs, piebilstot, ka nav pierādījumu par tirgus dalībnieku negodprātīgu rīcību un šāds signāls var kaitēt tirgum.

Arī nozares pārstāvji likumprojektu vērtēja kritiski.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāve to raksturoja kā lieku regulējumu, uzsverot, ka cenu kāpumu nosaka ārēji faktori, un norādīja, ka iejaukšanās brīvā tirgū var pat veicināt cenu pieaugumu.

Savukārt EM pārstāvji saskatīja pretrunas oponentu argumentos, retoriski vaicājot, kāpēc tirgotāji aktīvi iebilst pret likumprojektu, ja tas esot “tukšs”.

Ministrijas pārstāvji uzstāja, ka valstij ir tiesības iejaukties, lai nodrošinātu samērīgumu un nepieļautu tirgus koncentrāciju.

Diskusijā kritiski izteicās arī opozīcijas Saeimas deputāts Kristaps Krištopans (LPV).

Deputāts vaicāja, kāpēc cenu mazināšanai netiek izmantoti citi instrumenti, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa samazināšana.

Viņš, tāpat kā citi deputāti, apšaubīja pamatojumu pieņēmumam, ka tirgotāji rīkojas negodprātīgi.

Komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) interesējās, vai ir fiksēti konkrēti negodprātīgas rīcības gadījumi, uz ko likumprojekta pārstāvji atzina, ka šādu gadījumu nav.

Arī opozīcijas deputāti pauda bažas, ka no iecerētā regulējuma ieguvējs varētu būt galvenokārt valsts, bet iedzīvotāji un lauksaimnieki būtiskas izmaiņas neizjustu.

Tikmēr ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis uzsvēra, ka valsts pienākums ir nodrošināt stabilitāti un samērīgumu.

“Valsts pamatfunkcija ir nodrošināt samērību,” viņš sacīja, piebilstot, ka pašreizējā situācijā tirgus svārstības rada iespējas pārmērīgai peļņai.

Pēc viņa teiktā, likumprojekta mērķis ir panākt, lai tirgotāji “normāli dzīvotu un pelnītu, bet neiedzīvotos”, tādējādi nodrošinot “godīgākas” degvielas cenas.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis savukārt brīdināja, ka iecerētās izmaiņas varētu kropļot tirgu, norādot, ka jau šobrīd pastāv mehānismi negodprātīgas rīcības ierobežošanai.

Komisijas sēdes noslēgumā Čakša aicināja Ekonomikas ministriju ar likumprojektu iepazīstināt Saeimas frakcijas, norādot, ka debates turpināsies pēc šīm diskusijām.

Savukārt Rokpelnis rosināja noteikt konkrētu termiņu, kad komisija pie jautājuma atgriezīsies, un Čakša pieļāva, ka tas varētu notikt jau pēc nedēļas.

Likumprojekts paredz, ka solidaritātes maksājums tiktu piemērots gadījumos, kad degvielas mazumtirdzniecības cena pārsniedz EM aprēķināto orientējošo cenu vairāk nekā par 3%, un šādā situācijā tirgotājiem būtu jāiemaksā valsts budžetā 100% no pārsnieguma.

Ministrijā uzsver, ka orientējošā cena kalpotu kā etalons, nevis cenu griesti.

Regulējuma darbība plānota līdz 2026. gada 31. decembrim, un to iecerēts aktivizēt ar Ministru kabineta noteikumiem, ņemot vērā situāciju tirgū.

Ieņēmumus paredzēts novirzīt degvielas apgādes drošības stiprināšanai.

Jau vēstīts, ka par likumprojektu iesniegti vairāki iebildumi no uzņēmēju organizācijām un valsts institūcijām, savukārt degvielas tirgotāji to kopumā neatbalsta, uzsverot pretrunas ar brīvā tirgus principiem un iespējamus juridiskos riskus.