Šādu apgalvojumu Krauze pamatoja ar to, ka lēmumi par atbalstu kokrūpniekiem tika apstiprināti Ministru kabinetā (MK) un iepriekš nevienai no iesaistītajām pusēm nav bijuši iebildumi par virzīto informatīvo ziņojumu.

Krauze skaidroja, ka savu politisko atbildību kokrūpnieku lietā ir uzņēmies, norādot, ka pēc demisijas pieprasījuma viņš vairs nav zemkopības ministrs.

Tāpat Krauze uzsvēra, ka Valsts kontrole nav secinājusi, ka valstij tiktu nodarīti zaudējumi, piebilstot, ka secinājumos norādīts ieņēmumu samazinājums.

Pēc Krauzes teiktā, par šo ieņēmumu samazinājumu bija zināms vēl pirms diviem gadiem, kad 2024. gada jūnijā MK pieņēma informatīvo ziņojumu, kur bija norādīts, ka ieņēmumi samazināsies par aptuveni septiņiem miljoniem eiro, no kuriem varēja izrēķināt, kāda būs ietekme uz gadu un turpmāko periodu.

Valsts kontrole bija norādījusi daudzus jautājumus, kuri ir jānovērš un kuri tiek risināti, tostarp ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, kas tika noslēgti ar LVM deviņdesmitajos gados.

Prasības par šo līgumu izbeigšanu tika nodotas tiesai, teica Krauze.

Vienlaikus Krauze uzskata, ka valstī jābūt mehānismam, kā palīdzēt tautsaimniecības nozarēm, tostarp tās nevar atstāt likteņa varā.

Viņš nepiekrīt, ka valstij nav jāiejaucas un jāatstāj nozare brīvā tirgus varā, kādēļ, pēc Krauzes teiktā, varētu tikt atlaisti simtiem kokrūpniecības nozarē strādājošo darbinieku.

Viņš arī pieminēja Zviedrijas piemēru, kur valsts uzņēmums palīdz kokrūpniecības uzņēmumiem jau tajā brīdī, kad tiek konstatētas rentabilitātes grūtības, nemaz nerunājot par darbinieku atlaišanu.

Krauze rezumēja, ka turpmāk viņš turpinās strādāt Saeimā deputāta amatā, kā arī sniegs Valsts kontrolei priekšlikumus, jo Valsts kontrole, pasakot, kā nedrīkst darīt, nav norādījusi, kā ir jādara.

Tādējādi Krauze sagaida arī Valsts kontroles secinājumus par to, kā MK vajadzētu rīkoties, kad nozare ir nonākusi grūtībās.

Jau ziņots, ka Valsts kontrole revīzijā konstatējusi būtiskus trūkumus LVM pārvaldībā un Zemkopības ministrijas (ZM) kā kapitāldaļu turētājas īstenotajā uzņēmuma uzraudzībā, un tas radījis valstij skaidri izmērāmas negatīvas sekas.

Pēc Valsts kontroles aplēsēm trūkumu LVM stratēģiskajā un dividenžu plānošanā un rīcībā ar brīvajiem finanšu līdzekļiem, kā arī kokrūpniekiem sniegtā atbalsta dēļ šīs negatīvās sekas mērāmas daudzos desmitos miljonu eiro.

Revīzijā atklāts, ka ZM vismaz 130,3 miljonus eiro nav novirzījusi valsts budžetā papildu dividenžu maksājumu veidā.

Tāpat ZM rosināto, Ministru kabineta un akcionāru sapulces pieņemto lēmumu rezultātā LVM 2024.-2026. gadā samazināja egles un priedes II šķiras zāģbaļķu cenas, kapitālsabiedrības ieņēmumus samazinot par 49,4 miljoniem eiro.

Valsts kontroles vērtējumā, šie lēmumi pieņemti ārpus Ministru kabineta un akcionāra kompetences un ir uzskatāmi par kapitālsabiedrībai zaudējumus radošu rīcību.

Tāpat vēstīts, ka Valsts kontrole revīziju iepriekš bija plānojusi publiskot 13. maijā, bet pēdējā brīdī tās rezultātus apstrīdēja ZM.

Revīzijā vērtēti valsts mežu pārvaldības procesi, atbildības sadalījums un publisko resursu izmantošanas lietderība, un tā ir saistīta ar tā dēvēto kokrūpnieku atbalsta lietu.

Savukārt šobrīd jau no amata atbrīvotais zemkopības ministrs Krauze iepriekš apgalvoja, ka ZM veiktajā dienesta pārbaudē nav konstatēts, ka valstij būtu nodarīti zaudējumi, sniedzot atbalstu kokrūpniekiem 2023. gadā.

Ģenerālprokuratūras lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas sākts par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un pieļautu bezdarbību prettiesiska atbalsta sniegšanā kokrūpniekiem.

Desmit personas, pret kurām sākts kriminālprocess un pie kurām 14. maijā veiktas procesuālās darbības, ir Krauze, bijušais ZM valsts sekretārs Raivis Kronbergs, ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele, bijušais LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kokrūpniecības uzņēmuma “Pata Strenči” darbinieks, Valmieras novada domes deputāts no partijas “Valmierai un Vidzemei” Reinis Muižnieks un “Pata” īpašnieks un vadītājs Uldis Mierkalns.

Pērn 20. novembrī Ģenerālprokuratūrā sākās pārbaude par to, vai, lemjot par atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, valsts amatpersonas ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām.

Pārbaudē konstatēta iespēja, ka notikuši noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, veicot cenu korekciju LVM ilgtermiņa līgumos.

Līdz ar to Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā”.

Vienlaikus ar kriminālprocesa sākšanu prokurora pārbaude nav pabeigta, un tā Ģenerālprokuratūrā tiek turpināta, tostarp sadarbībā ar Valsts kontroli.