Ceturtdien šo jautājumu slēgtā sēdē skatīja Saeimas Juridiskā komisija. Komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) aģentūrai LETA nesniedza sīkāku informāciju, kas tiek inkriminēts tiesnesei, uzsverot, ka parakstījies par informācijas neizpaušanu.

Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, vēstīja, ka Siliņeviča varētu būt iesaistīta lietā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un fiktīvu tiesu darbinieku nodarbināšanu arhīvā.

Siliņeviča skatījusi vairākas skaļas lietas, piemēram, vienu no “Latvenergo”, kā arī vienu no Rīgas Centrāltirgus kukuļošanas lietām.

2002. gada aprīlī Saeima Siliņeviču iecēla un 2005. gada aprīlī apstiprināja par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

2003. gada decembrī viņai tika uzdots pildīt Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, bet 2005. gada jūlijā viņu iecēla par Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieci.

No 2008. gada oktobra viņa 15 gadus bija Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja.

Par ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā Siliņeviča savulaik apbalvota ar Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības rakstu un “zelta” spalvu, Tieslietu sistēmas III pakāpes Goda zīmi par priekšzīmīgu un godprātīgu tiesneša amata pienākumu veikšanu, nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā un Tieslietu ministrijas Pateicības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu tiesu sistēmas attīstībā un tiesu reformas ieviešanā.

Siliņevičas valsts amatpersonas deklarācija par 2024. gadu liecina, ka viņa turpinājusi strādāt par tiesnesi, algā gada laikā saņemot vairāk nekā 53 000 eiro.

Vēl pāris tūkstošus viņa nopelnījusi no īpašumu izīrēšanas. 2024. gada izskaņā viņas parādsaistības bijuši aptuveni 115 000 eiro, bet viņa pati bija aizdevusi 30 000 eiro. Tobrīd viņai nav bijuši uzkrājumi, kuru summa pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas.

Saeimai lēmums par atļauju sākt kriminālvajāšanu jāpieņem plenārsēdē.

Tiesu iekārtas likums paredz, ka tiesnesi var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt ar Saeimas piekrišanu.