Premjers šobrīd atrodas oficiālajā vizītē Ukrainā. Atrodoties tur, viņš komentējis situāciju Latvijā. Viņaprāt, Latvija nav pietiekami mācījusies no Ukrainas kara.

Pēc Kulberga domām, ziemas laikā šāda apmēra vētra būtu vēl sliktāk, jo tad nebūtu ne ūdens, ne elektrības, ne apkures. “Ko varēja novērot no valsts pozīcijām – dienesti nav savā starpā koordinēti. Es domāju – visi dienesti,” teica Kulbergs.

Viņš vakar esot bijis militārās krīzes vadības centrā Ukrainā, kur novērojis, kā tiek koordinēti ne tikai militārās operācijas. Šajā centrā esot bijis viens ekrāns, ar kura palīdzību tādā pašā veidā tikuši koordinēti cilvēki no ugunsdzēsējiem, policijas un citiem dienestiem. “Mums ir jāpārņem Ukrainas pieredze,” pauda premjers.

Kulbergs solīja, ka nepieciešamības gadījumā dienestu stiprināšanai tiks piešķirti arī līdzekļi no budžeta neparedzētiem gadījumiem.

Tāpat viņš pauda, ka šādās krīzēs jābūt gataviem arī pašiem uzņēmējiem – nevarot būt tādas situācijas, ka, piemēram, ražotājam sabojājas prece elektrības trūkuma dēļ, jo viņš pats nebija nodrošinājies ar ģeneratoru, lai varētu turpināt uzņēmuma darbību. Ja būs nepieciešams, valdība esot gatava ieviest vajadzīgo regulējumu, piebilda Kulbergs.

Premjers raidīja pārmetumus arī “Latvijas Radio” virzienā, kas vētras laikā esot aicinājis aktuālo informāciju meklēt internetā.

Viņš arī izcēla, ka trešdaļa Latvijas esot noklāta ar alternatīvo civilās infrastruktūras komunikācijas sistēmu. Ieguldot nelielus līdzekļus, ar to varot noklāt arī visu Latviju, lai krīzes laikā nepārtrūkst sakari.

Jau vēstīts, ka sestdien un tai sekojušajā naktī Latvijā plosījās pēdējās desmitgadēs stiprākā vasaras vētra, kurā vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Negaiss izraisīja plašus bojājumus gan sadales, gan pārvades elektrotīklā, kuru rezultātā sākotnēji elektroapgāde bija pārtraukta aptuveni 277 000 klientu Latvijā. Pirmdienas rītā elektroapgādes traucējumi joprojām bija aptuveni 87 000 klientu visā Latvijā.