Ārlietu ministrija un Ekonomikas ministrija izstrādā informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam. Plānots, ka finansējums tiks novirzīts Černihivas apgabala rekonstrukcijai. Prioritātes ir atbalstīt sociālo infrastruktūru, piemēram, skolu, bērnudārza, poliklīnikas, bibliotēkas atjaunošanu, kā arī sniegt palīdzību energoinfrastruktūras modernizācijai un ģeneratoru iegādei.

Rinkēvičs atzīmēja, ka bez grozījumiem Ukrainas iedzīvotāju atbalsta likumā nebūs iespējams sniegt Ukrainai jēgpilnu atbalstu. Viņa ieskatā, pastāv liela iespēja “sapīties procedūrās”, kur pastāvošā sistēma ir būvēta vairākiem gadiem uz priekšu, nevis efektīvai palīdzībai. Plānots arī rosināt valdību vētīt, kādā veidā atbalstīt Ukrainu caurspīdīgā, atklātā veidā, bet bez “liekas birokrātijas”.

Runājot par citām ārpolitikas aktualitātēm, ārlietu ministrs izcēla jūlijā gaidāmo NATO samitu Viļņā. Iecerēts, ka tā laikā notiks NATO-Ukrainas komisijas formāta sēde, kas, iespējams, noritēs ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska klātbūtni.

Tāpat noritēs diskusija par alianses samita Madridē lēmumu īstenošanu, atturēšanas un aizsardzības jautājumiem, kā arī darba sesija ar Indijas un Klusā okeāna partneriem. Paredzēts, ka notiks ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmes, kā arī diskusija par drošības situāciju alianses dienvidos un visa veida risku novēršanu.

Latvijas galvenais uzdevums ir panākt progresu atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanā Baltijas reģionā un alianses Austrumu flangā. Tāpat starp prioritātēm ir izveidot politiski atbalstītu ceļakarti, kas tuvinātu Ukrainu NATO.

“Tā vairs nebūtu Bukarestes 2008.gada deklarācijas valodas atkārtošana, ka kādu dienu Ukraina un Gruzija kļūs par NATO dalībvalstīm. Runa ir par konkrētu mehānismu Ukrainas integrācijai aliansē,” deputātiem skaidroja Rinkēvičs.

Latvija vēlas, lai alianses līmenī skaidrāk tiktu definēts, ka NATO klātbūtne valstī no bataljona līmeņa pāriet brigādes līmenī un ka Latvijā tiek izvietots militārais ekipējums un munīcija, stiprināta pretgaisa un krasta aizsardzība, kā arī brigādes un komandvadības struktūras tiek integrētas jaunajos NATO aizsardzības plānos.

Runājot par Ukrainu, ārlietu ministrs atzīmēja, ka patlaban valda diezgan liela neskaidrība, kādā veidā alianse spēs vienoties ne tikai par konkrētu praktisko, bet arī politisko atbalstu. Viņš norādīja, ka Latvija vienmēr ir iestājusies, ka tās valstis, kuras vēlas pievienoties NATO un izpilda kritērijus, pievienojas. Latvija vienmēr ir paudusi atbalstu Ukrainas dalībai NATO, bet lēmums par to ir jāpieņem 31 dalībvalstij.

Tāpat būtisks jautājums ir par valstu aizsardzības izdevumiem. Latvija patlaban aizsardzībai tērē 2,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2025.gadā mērķis ir sasniegt 2,5% no IKP, savukārt 2027.gadā – 3% no IKP. Ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka aliansē ir dalībvalstis, kas savai aizsardzībai neatvēl pat 1%.

Rinkēvičs norādīja, ka no maija vidus līdz novembra vidum notiks Latvijas prezidentūra Eiropas Padomes Ministru komitejā. Prezidentūru Latvija pārņems no Islandes. Paredzēts, ka 10.maijā Eiropas Padomes Ministru komiteja lems par īpašu zaudējumu reģistra izveidi, kurā dokumentēs visus zaudējumus, kurus Krievija nodarījusi Ukrainai.

Ministra ieskatā, tas varētu būt labs mehānisms, lai laika gaitā runātu par zaudējumu piedziņu no Ukrainas. Patlaban norisinās gatavošanās ceturtajam Eiropas Padomes samitam. Tas notiks pirmo reizi pēc lēmuma par Krievijas izslēgšanu no organizācijas. Samita mērķis ir apstiprināt zaudējumu reģistra izveidi, Eiropas Padomes prioritātes pēc Ukrainas kara sākuma un Krievijas izslēgšanas. Viens no Latvijas galvenajiem darbiem pēc samita Eiropas Padomē būs samita lēmumu īstenošana.

Ārlietu ministrs arī pievērsās jautājumam, kas attiecas uz Latvijas kandidēšanu ANO Drošības padomē uz nepastāvīgās locekles vietu. Oficiālā Latvijas kampaņa sāksies 2023.gada otrajā pusē. Rinkēvičs uzsvēra, ka būtiski, lai ANO Drošības padomē skaidri varētu dzirdēt arī tās valstis, kas atbalsta starptautisko tiesiskumu, likuma varu un citas vērtības.

Viņš norādīja, ka publiski nekad netiek izpausts, kuras Latvijas kandidatūru atbalsta, jo Latvijai ir arī konkurents – Melnkalne, tomēr progress ir panākts. Latvijai ir nepieciešams 129 balsis no 193. Ārlietu ministrs atzīmēja, ka ar 129 balsīm vien nepietiek. Vajadzīgi vēl kādi aptuveni 20%, jo dažreiz valstis maina savu viedokli. Latvija izmanto neoficiālo kampaņu, lai runātu ar Āfrikas, Latīņamerikas un Āzijas valstīm ne tikai par kandidatūru, bet arī, piemēram, par Ukrainu.

“Baltijas valstīm ir daudz vienkāršāk atspēkot Krievijas naratīvus, kur bieži izskan, ka koloniālie Rietumi cīnās pret Krieviju kā Padomju Savienības mantinieci. Mēs atgādinām par savu vēsturi. Krievija pēc būtības bija koloniāla vara. Krievija Ukrainā īsteno postkoloniālu karu, kādu viena otra Rietumvalsts īstenoja 20.gadsimta vidū,” teica ministrs.

Pēc ministra paustā, tas gan nenozīmē, ka valstis maina savu nostāju, tomēr tas ir ļāvis saglabāt balsu pārsvaru, jo par katru balsi ANO Ģenerālajā asamblejā ir jācīnās. Tāpat neoficiālā kampaņa tiek izmantota valsts ekonomisko interešu veicināšanai.

Rinkēvičs pieskārās arī jautājumam par starptautiskā tribunāla izveides, lai Krieviju sauktu pie atbildības par pastrādāto Ukrainā. Patlaban notiek diskusijas par to, kāda tribunāla forma ir labākā. Parādījusies ideja par internacionalizētu tribunālu, kas balstītos Ukrainas tiesībās ar starptautisku klātbūtni.

Ārlietu ministrs pauda nostāju, ka tas nav pareizi, jo tā nebūs starptautiskā tiesa “klasiskā” izpratnē. Šāda tribunāla izveide nozīmētu to, ka pie atbildības nevarēs saukt politiskas amatpersonas, kurām ir personiskās imunitātes. Šāds internacionalizēts tribunāls neatbilstu arī Ukrainas konstitūcijai.

Latvija iestājas par ANO Ģenerālās asamblejas izveidotu starptautisku tribunālu. Lai vienotos par to, nepieciešams dalībvalstu balsu vairākums. Rinkēvičs atturējās prognozēt, kad tribunālu varētu izveidot. Viņa ieskatā, būtiski ir panākt tiesisko un politisko pamatu tribunāla izveidei.