Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi – aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.

Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīs 303 miljonus eiro.

Darbi, kam paredzēts šis finansējums, sāksies martā.

Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sāksies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji.

Tāpat tiks izvietoti dažāda tipa šķēršļi, piemēram, prettanku grāvji tiks pastiprināti ar betona blokiem un konstrukcijām, piemēram, ar tā dēvētajiem “pūķa zobiem” un prettanku mīnām.

Šķēršļu izvietošana tiks pielāgota apvidum, izmantojot arī dabiskos šķēršļus – purvus, mežus un citus dabas objektus.

Vienlaikus pierobežas joslā tiks noteiktas un ierīkotas drošas sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātuves ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai.

Tāpat tiks izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju – ceļu, dzelzceļu, tiltu – sagatavošanai ātrai un efektīvai pārraušanai, lai aizkavētu iespējamo pretinieka virzību.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka līdz šim jau daudzas lietas paveiktas robežas stiprināšanā, proti, “lielā mērā” ir izvietotas militārās vienības un regulāri rīkotas mācības.

Šogad plānā paredzēto pasākumu īstenošanai paredzēti 25 miljoni eiro. Ņemot vērā valdības lēmumu, jau sākot ar šodienu uz robežpunktiem Pāterniekos, Terehovā un Grebņevā tiks aizvesti betona bloki.

Lai arī patlaban plāns ir paredzēts pieciem gadiem, kopumā valsts aizsardzības spēju stiprināšana notiks ilgtermiņā.

Vaicāts vai robežas tuvumā plānots izvietot arī NATO vienības, ministrs atgādināja, ka aizsardzības resors īsteno vērienīgo Sēlijas poligona projektu, lai nodrošinātu apmācības iespējas topošajai NATO brigādei, līdz ar to sabiedroto spēki būs vēl plašāk pārstāvēti Latvijā kopumā, tostarp, austrumu reģionos. “Mācības notika un notiks regulāri, tostarp, pierobežā,” uzsvēra ministrs.

Jau ziņots, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri šī gada janvārī parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu.

Baltijas aizsardzības līnija tiks būvēta koordinēti, taču katra valsts to darīs ar saviem budžeta līdzekļiem.

Baltijas aizsardzības līnija būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas militāri aizsargāt savas robežas un aizkavēs Krievijas iespējas veikt ātras militāras operācijas.

Līnijas izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem.

Baltijas valstu vienošanās nenosaka, ka visas valstis pilnīgi sinhroni vienā dienā sāks vai noslēgs šīs līnijas būvniecību.

Valdības šodien apstiprinātais plāns tiks īstenots paralēli Iekšlietu ministrijas un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) īstenotajai valsts austrumu robežas infrastruktūras, tostarp, žoga būvniecībai, lai apturētu nelegālos imigrantus un robežšķērsotājus. Infrastruktūras izbūvei līdz šim iztērēti miljoniem eiro un arī turpmāk paredzētas apjomīgas summas.