Augstās energoresursu cenas ir pasliktinājušas nākotnes redzējumu par ekonomisko aktivitāti, taču gada sākuma augstā izaugsme ļauj saglabāt 2022.gada IKP prognozi līdzīgu iepriekš prognozētajam, teica Rutkaste.

Savukārt, saglabājoties nelabvēlīgo faktoru ietekmei 2023.gada sākumā, nākamgad Latvijas tautsaimniecība stagnēs, prognozē Latvijas Banka, tādējādi 2023.gada prognoze būtiski pazemināta – līdz mīnus 0,2% salīdzinājumā ar jūnijā prognozēto 2,4% izaugsmi.

Prognoze samazināta, jo, Latvijas Bankas ieskatā, cenu un izmaksu kāpums vājinās ekonomisko aktivitāti gada nogalē, skaidroja Rutkaste.

Savukārt 2024.gadā Latvijas IKP pieaugumu Latvijas Banka šobrīd prognozē 4,4% apmērā pretstatā jūnijā prognozētajiem 4,2%.

Tāpat kā jūnija prognozēs, centrālā banka prognozē, ka Latvijas tautsaimniecības atveseļošanās gaidāma no nākamā gada otrā pusgada, inflācijai atgriežoties zemākos līmeņos.

Vienlaikus Rutkaste uzsvēra, ka prognozes izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība, it īpaši energoresursu cenu jomā.

Latvijas Banka prognozē, ka vispārējais valdības parāds 2022.gadā būs 45% no IKP, 2023.gadā – 44,4% no IKP, bet 2024.gadā – 42,9% no IKP.

Savukārt budžeta deficīts šogad prognozēts 7,9% apmērā no IKP, 2023.gadā – 3,5% apmērā no IKP, bet 2024.gadā – 2,6% no IKP.

Bezdarbu šogad Latvijas Banka prognozē 6,7% apmērā, nākamgad – 6,7%, bet 2024.gadā – 6,3%.

Nominālās bruto algas kāpumu šogad Latvijas Banka prognozē par 8,5%, nākamgad – par 7,2%, bet 2024.gadā – par 7,5%.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sacīja, ka arī eirozonas ekonomikas izaugsme būtiski palēnināsies, augstajai inflācijai un piegādes ķēžu un energoresursu piegādes traucējumiem un pesimistiskajam noskaņojumam mazinot patēriņu un ražošanu.

Kazāks informēja, ka septembrī Eiropas Centrālā banka (ECB) prognozē eiro zonas IKP pieaugumu par 3,1% 2022.gadā, mazinot to līdz 0,9% 2023.gadā un 1,9% 2024.gadā.

Kazāks skaidroja, ka Latvijas ekonomikā recesija, visticamāk, jau ir sākusies, skaitļos būs pamanāma ap 2022./2023.gadu miju, bet nākamgad situācijai jāsāk uzlaboties. Patlaban Latvijas Bankai nav bažu par dziļu recesiju, tā būšot “sekla un ātri pārejoša”, pauda Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka valdībai jāsniedz pārdomāts atbalsts uzņēmumiem un mājsaimniecībām, lai pārdzīvotu energoresursu cenu krīzi, vienlaikus veicot strukturālas pārmaiņas ekonomikā, lai enerģētiskā krīze neatkārtotos katru gadu.

Savukārt Rutkaste informēja, ka Latvijas eksportētājiem ārējā vide turpmāk būs mazāk labvēlīga, nekā iepriekš tika gaidīts. Importa cenas patlaban aug ļoti strauji, un, ja vēl gada sākumā to ļāva kompensēt eksporta cenu kāpums, tad šobrīd situācija ir mainījusies, būtiski samazinoties koksnes un pārtikas cenām.

Rutkaste prognozēja, ka turpmākajos ceturkšņos Latvija importa cenu kāpumu izjutīs daudz pamatīgāk.

Tāpat Rutkaste piebilda, ka izaugsme jau sākusi vājināties, atsevišķās nozarēs parādoties mīnusiem, piemēram, apstrādes rūpniecībā, kas nominālā izteiksmē joprojām pieaug, bet reālajā izteiksmē pēc saražotajiem apjomiem jau ir redzami mīnusi.

Tāpat redzams kritums vairumtirdzniecībā, ko var sasaistīt ar sankcijām pret Krieviju. Tirdzniecības aktivitāti gan Latvijā, gan ārpus tās mazinās arī iepriekš izveidotie lielie izejmateriālu krājumi.

Iedzīvotāju pirktspējas kritums parādījies arī maksājumu karšu statistikā, jo reālais nopirkto preču un pakalpojumu apjoms sāk mazināties. Rutkaste skaidroja, ka privātais patēriņš sāk vājināties, palēninās arī noguldījumu izaugsme.

Vienlaikus Rutkaste sacīja, ka iedzīvotāji sākuši izmantot pandēmijas laika uzkrājumus, tāpēc privātais patēriņš nesamazināsies tik strauji kā iedzīvotāju reālie ienākumi.

Runājot par investīcijām, Rutkaste atzīmēja, ka ar būvniecību saistītās investīcijas kavē izmaksu pieaugums, un nenoteiktība attur uzņēmumus no ilgtermiņa aizņemšanās. Vienlaikus joprojām vērojams investīciju kāpums transportlīdzekļu un ražošanas iekārtu iegādē, ko Rutkaste saistīja ar “airBaltic” lidmašīnu iegādi, taču atzina, ka daudzi citi uzņēmumi pērk arī ražošanas iekārtas.

Patlaban lēni un stabili pieaug mājsaimniecību kreditēšana, arī uzņēmumu kreditēšanā, kas visu laiku bijusi ļoti vāja, pēdējā laikā manāms uzrāviens, tomēr reālā izteiksmē kredītportfelis joprojām turpina sarukt, atzina Rutkaste.

Eksporta un importa aktivitātes aug strauji, bet lielu daļu no šī pieauguma nosaka cenu kāpums, skaidroja Rutkaste. Eksporta apjomi reālajā izteiksmē joprojām ir pozitīvi, bet imports pēdējā laikā audzis straujāk par eksportu. Eksportu kavē recesijas gaidas un vājāks pieprasījums, kā arī jau novērotais atsevišķu izejmateriālu, tostarp, koksnes cenu kritums.

Rutkaste atzina, ka eksports uz Krieviju nav samazinājies, bet pat pieaudzis salīdzinājumā ar pirmskara līmeni. Kritums bijis vērojams vien kara pirmajos mēnešos, bet pēc tam eksports uz Krieviju atsācis augt. Rutkaste skaidroja, ka eksportā uz Krieviju pamatā nav sankcijām pakļauto preču un to lielā mērā veido farmācija, kā arī dažādi mehānismi un iekārtas, tostarp elektroiekārtas.

Rutkaste piebilda, ka acīmredzami ļoti daudzi uzņēmumi joprojām nepārorientējas uz citiem tirgiem, un 80% no tiem uzņēmumiem, kuri eksportē uz Krieviju, šis tirgus veido vairāk par 50% no kopējā eksporta apjoma.

Tāpat Rutkaste norādīja, ka bezdarbam vēl mazinoties, darba tirgus Latvijā joprojām ir saspringts. Vienlaikus par inflāciju zemāks iedzīvotāju ienākumu kāpums mazina iedzīvotāju pirktspēju un patēriņu, jo, gaidot ekonomikas sabremzēšanos, darba algu kāpums ir palēninājies.

Valdības atbalsts energoresursu cenu krīzē un mājsaimniecību uzkrājumu izmantošana daļēji absorbē mājsaimniecību patēriņa un uzņēmumu finanšu situācijas pasliktināšanos, un 2022.-2023.gada apkures sezonas fiskālā atbalsta – aptuveni 740 miljonu eiro – ietekme uz Latvijas reālo IKP saskaņā ar Latvijas Bankas novērtējumu sasniegs 0,64% un nedaudz mazinās inflāciju. Rutkaste uzsvēra, ka bez šī atbalsta ekonomikas kritums būtu lielāks.

Savukārt Kazāks norādīja, ka valdības pasākumi palielina budžeta deficītu, taču energoresursu cenu krīzē tie ir īpaši svarīgi maznodrošināto atbalstam, kā arī iedzīvotāju pasargāšanai no ekstrēmi lieliem enerģijas cenu pieaugumiem, vienlaikus saglabājot stimulu mazināt energoresursu patēriņu. Mērķētie sociālie pabalsti visvairāk palielinās mazturīgāko mājsaimniecību rīcībā esošos ienākumus.

Jau ziņots, ka Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

2021.gadā Latvijas IKP pieauga kopumā par 4,5%.

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš jūnijā lēstajiem 14,8% līdz 16,9%, piektdien Latvijas Bankas jaunāko makroekonomisko prognožu prezentācijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no jūnijā lēstajiem 7% līdz 9,2%.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam paaugstināta no jūnijā lēstajiem 2,4% līdz 3,4% apmērā.

Rutkaste skaidroja, ka inflācijas prognoze ir paaugstināta visam prognozēšanas periodam, lielākoties enerģijas, īpaši gāzes, un pārtikas cenu pieauguma dēļ, kā arī saistībā ar redzējumu par augstāku, nekā iepriekš lēsts, šo cenu līmeni nākotnē.

Rutkaste piebilda, ka prognozes izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība, it īpaši energoresursu cenu jomā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks pasākumā uzsvēra, ka augstā inflācija ir globāls fenomens, ko nosaka enerģijas un pārtikas cenas. Rekordaugstās enerģijas cenas atspoguļo bažas par Eiropas valstu spēju nodrošināt pietiekamus krājumus šai apkures sezonai Krievijas gāzes importa izsīkuma apstākļos.

Savukārt lielākas enerģijas izmaksas un neapstrādātās pārtikas tirdzniecības pārrāvumi veicina pārtikas cenu inflāciju.

Septembrī Eiropas Centrālā banka (ECB) 2022., 2023. un -2024.gadam eiro zonā prognozē augstāku inflāciju, nekā iepriekš lēsts, – attiecīgi 8,1%, 5,5% un 2,3%, enerģijas un pārtikas cenām saglabājoties augstām ilgstošāk un paplašinot ietekmi arī uz citu produktu cenu kāpumu.

Kazāks norādīja, ka arī Latvijā augstā inflācija ir pārsniegusi iepriekšējos divos gadu desmitos pieredzēto līmeni, un Latvijas Banka paaugstina inflācijas prognozes enerģijas un pārtikas cenu pieauguma ietekmē.

Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka svarīgākais centrālo banku uzdevums patlaban ir nepieļaut augstās inflācijas “iesakņošanos”, tāpēc ECB Padome jūlijā lēma paaugstināt galvenās procentu likmes par 50 bāzes punktiem, tuvinot pāreju no līdzšinējā ļoti stimulējošo monetārās politikas procentu likmju līmeņa uz tādu procentu likmju līmeni, kas vidējā termiņā veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos ECB 2% mērķa līmenī.

Septembrī ECB Padome galvenās procentu likmes palielināja vēl par 75 bāzes punktiem, un noguldījumu iespējas uz nakti, galveno refinansēšanas operāciju procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme ir attiecīgi 0,75%, 1,25% un 1,5%.

ECB Padome signalizē, ka procentu likmju celšana turpināsies arī nākamajās sanāksmēs, tomēr turpmākie lēmumi tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros, informēja Kazāks, prognozējot, ka, visticamāk, arī nākamajā ECB sanāksmē procentu likmes varētu tikt palielinātas vēl par 75 bāzes punktiem.

Kazāks prognozēja, ka nākamo gadu laikā inflācijas kāpums sāks būtiski bremzēties un 2024.gadā būs tuvu pie 2%. Vienlaikus Kazāks akcentēja, ka centrālās bankas nevēlas pieļaut cenu-algu spirāli, jo saspringta darba tirgus apstākļos algas celt ir vieglāk. 

Savukārt Rutkaste skaidroja, ka Baltijā inflācijas līmenis ir augstāks nekā vidēji eirozonā un tas ir tāpēc, ka Baltijā kopējā patēriņa struktūrā daudz augstāks īpatsvars ir enerģijas un pārtikas tēriņiem. Piemēram, Latvijā tie pārsniedz 40% no kopējā patēriņa, bet vidēji eirozonā ir ap 27%. 

Rutkaste uzsvēra, ka šis faktors izskaidro inflācijas atšķirību aptuveni par četriem procentpunktiem. 

Tāpat Baltijas valstīs daudz straujāk ir augušas administratīvi regulējamās enerģijas cenas,kā arī nav samazināti nodokļi energoresursiem, kas citās eirozonās ļāvis samazināt inflāciju aptuveni par vienu procentpunktu. 

Tomēr šo atšķirību ļaus samazināt valsts atbalsts, uzsvēra Rutkaste, norādot, ka šogad valsts atbalsts ļaus mazināt inflāciju par 0,72 procentpunktiem, nākamgad – par 0,57 procentpunktiem, bet 2024.gadā – par 0,47 procentpunktiem. 

Rutkaste skaidroja, ka Baltijas valstīs ir vērojama arī straujāka pārtikas cenu pārnese no globālajiem tirgiem uz vietējo tirgu. Arī pakalpojumu cenas straujāk augušas valstīs, kurās iepriekš bijis straujāks algu pieaugums, un tās ir Baltijas valstis. 

Jau ziņots, ka patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada laikā – šogad augustā salīdzinājumā ar 2021.gada augustu – patēriņa cenu kāpums, tāpat kā pirms mēneša, bija 21,5% apmērā.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 12,3%.