Centrālajā bankā skaidro, ka ieilgusī karadarbība Ukrainā negatīvi ietekmē Latvijas tautsaimniecības izaugsmes izredzes, taču pirmajā ceturksnī IKP pieaugums bija straujāks, nekā gaidīts, un tas ir ļāvis paaugstināt izaugsmes prognozi.

Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi Latvijas ekonomikas pieauguma prognozi 2023.gadam no martā prognozētajiem 3,2% līdz 2,4%.

Prognoze samazināta, jo, Latvijas Bankas ieskatā, cenu un izmaksu kāpums vājinās ekonomisko aktivitāti gada nogalē.

Savukārt 2024.gadā Latvijas IKP pieaugumu Latvijas Banka šobrīd prognozē 4,2% apmērā pretstatā martā prognozētajiem 4,1%.

Latvijas Banka paredz uzņēmējdarbības noskaņojuma uzlabošanos, tāpēc prognozējama ekonomiskās izaugsmes tempa atjaunošanās.

Latvijas Bankā norāda, ka Latvijas makroekonomiskās prognozes izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība.

Latvijas Banka prognozē, ka vispārējais valdības parāds 2022.gadā būs 46,5% no IKP, 2023.gadā – 44,7% no IKP, bet 2024.gadā – 43,6% no IKP.

Savukārt budžeta deficīts šogad prognozēts 5,7% apmērā no IKP, 2023.gadā – 1,5% apmērā no IKP, bet 2024.gadā – 1,2% no IKP. 

Bezdarbu šogad Latvijas Banka prognozē 7,3% apmērā, nākamgad – 7,1%, bet 2024.gadā – 6,3%. 

Nominālās bruto algas kāpumu šogad Latvijas Banka prognozē par 10,3%, nākamgad – par 6,7%, bet 2024.gadā – par 5,7%. 

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka spēcīgā izaugsme 2022.gada pirmajā ceturksnī ir pamats, kas balsta IKP izaugsmi gadā kopumā. Tomēr gada gaitā, īpaši gada beigās, ekonomiskā aktivitāte Latvijā varētu būtiski palēnināties Krievijas un Ukrainas kara izraisītās nenoteiktības un augošo izmaksu un cenu ietekmē.

Covid-19 ierobežojumu būtiska samazināšana 2022.gada martā noteica spēcīgu pakalpojumu sektora atkopšanos. Inflācijas dēļ nodarbināto pirktspēja mazinājās, tomēr patēriņš strauji audzis, izmantojot pandēmijas laika uzkrājumus, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.

Ekonomisko saišu pārtraukšana ar Krieviju un Baltkrieviju ir bijusi pakāpeniskāka, nekā sākotnēji gaidīts, turklāt aizstāšana eksporta noieta un resursu tirgos norisinās samērā sekmīgi, norāda Latvijas Bankas pārstāvji.

Darījumu pārtraukšana ar agresorvalstīm rada grūtības atsevišķiem uzņēmumiem, tomēr tautsaimniecībā kopumā darbaspēka trūkuma apstākļos bezdarbnieku skaits turpina sarukt.

Arī valdības veiktie pasākumi enerģijas un bēgļu krīzē ir balstījuši patēriņu, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Bankas redzējums par tautsaimniecības norisēm otrajā pusgadā ir pasliktinājies, jo straujais enerģijas un pārtikas cenu pieaugums krasāk ierobežos iedzīvotāju pirktspēju un palielinās piesardzību tēriņos. Valsts budžeta atbalsts joprojām būs aktuāls, un mērķēts atbalsts vislabāk sasniegtu mazāk aizsargātos iedzīvotājus, kā arī lieki “nekurinātu” augsto inflāciju.

Privāto investīciju aktivitāti ierobežos izmaksu pieaugums un nenoteiktība, prognozē Latvijas Bankā, uzsverot, ka valsts investīciju projektu īstenošana, pārskatot līgumus ar ģeopolitisko situāciju saistīto izmaksu kāpumu ietekmē, ir svarīgs balsts tautsaimniecībai.

Latvijas Bankas pārstāvji norāda, ka eksporta izredzes pasliktinās saistībā ar ārējā pieprasījuma vājināšanos un konkurētspējas noturību ārpus Eiropas tirgiem. Pieprasījuma vājināšanās apstākļos uzņēmumi var nosliekties pārskatīt izmaksas, mazinot nodarbināto skaitu, kas palielinātu bezdarbu.

Paredzamā tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās šā gada nogalē pasliktina 2023.gada IKP izaugsmes prognozi. Patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma gaidāmā uzlabošanās, ja vien stabilizēsies ģeopolitiskā situācija reģionā, ļaus nākamā gada laikā izaugsmei atjaunojoties un turpināties 2024.gadā.

Fiskālais atbalsts energoresursu cenu un bēgļu krīzē 2022.gadā palielina budžeta izdevumus. Vienlaikus valsts investīciju izdevumu pieaugums ir aktuāls, īpaši energoapgādes drošības un ilgtspējas risinājumiem. Latvijas Bankas pārstāvji norāda, ka augstāka deficīta riski ir saistīti gan ar partiju priekšvēlēšanu solījumiem pirms Saeimas vēlēšanām, gan ar Eiropas Komisijas fiskālo noteikumu elastības pagarināšanu līdz 2024.gadam.

Jau ziņots, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieauga par 6,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu.

2021.gadā Latvijas IKP pieauga kopumā par 4,5%.

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš martā lēstajiem 9,5% līdz 14,8%.

Nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no martā lēstajiem 3,7% līdz 7%.

Latvijas Bankā norāda, ka karadarbības Ukrainā nelabvēlīgā attīstība apgrūtina globālo resursu pieejamību un ilgāk uztur augstākas resursu cenas. Tas liek paaugstināt inflācijas prognozi.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam paaugstināta no martā lēstajiem 2,1% līdz 2,4% apmērā.

Latvijas Bankā atzīmē, ka 2024.gadam nākotnes darījumos gaidāmā energoresursu cenu krituma ietekmē, paredzot ģeopolitiskās situācijas uzlabošanos, inflācija samazināsies līdz 2,4%.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Latvijas makroekonomiskās prognozes izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība.

Latvijas Bankas pārstāvji informē, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis ekonomisko vidi, un karadarbības attīstība pastiprina jau esošos ar Covid-19 pandēmijas norisēm saistītos globālo piegādes ķēžu pārrāvumus, globālo enerģijas, materiālu un komponentu cenu spiedienu, kā arī nenoteiktību. Ņemot vērā jaunos apstākļus, jūnijā koriģētas un būtiski palielinātas eirozonas inflācijas prognozes, savukārt izaugsmes tempi samazināti šim un nākamajam gadam.

Inflācijas kāpums ir mainījis monetārās politikas virzību vairākumā pasaules reģionu – nolemts mazināt monetārās politikas atbalstu un paaugstināt procentu likmes, tādējādi sadārdzinot aizņemšanās izmaksas valdībām un privātajam sektoram, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.

Eirozonā inflācijas līmenis turpina augt un tās spiediens ir kļuvis plašāks un spēcīgāks, strauji palielinoties daudzu preču un pakalpojumu cenām. Šādos apstākļos un atbilstoši iepriekš paustajām perspektīvas norādēm Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome ir lēmusi par atbalstošās eirozonas monetārās politikas normalizāciju.

Jūnija sēdē ECB Padome nolēma no 2022.gada 1.jūlija pārtraukt neto aktīvu iegādes. Turklāt ECB Padome plāno jūlija monetārās politikas sanāksmē paaugstināt galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem, sākot procentu likmju paaugstināšanas ciklu. Sagaidāms, ka septembrī galvenās ECB procentu likmes tiks celtas vēlreiz. Šo likmju paaugstināšanas apmēru noteiks aktualizētās vidējā termiņa inflācijas prognozes. Gaidāms arī, ka pēc septembra būs nepieciešams turpināt pakāpenisku procentu likmju celšanu.

Globālo enerģijas un pārtikas cenu un ražošanas izmaksu pieaugums liek palielināt arī Latvijas inflācijas prognozes šim un nākamajam gadam, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas mājsaimniecību patēriņa grozā liels īpatsvars ir pārtikai un enerģijai, kuru cenu pieaugums ir īpaši straujš, un tas liek inflācijai Latvijā kāpt straujāk nekā valstīs ar zemāku pārtikas un enerģijas īpatsvaru tēriņos.

Savukārt valdības atbalsts, kas gada sākumā ļāva mājsaimniecībām īstermiņā segt izdevumus un mazināt enerģijas cenu ietekmi uz inflāciju, ir lielā mērā beidzies.

Latvijas Bankas pārstāvji arī norāda, ka algu pieaugums, ko joprojām uztur darbaspēka trūkums, līdztekus materiālu sadārdzinājumam palielina ražošanas izmaksas, ko uzņēmumi mēģina pārnest uz produkcijas cenām.