LDz norādīja, ka zaudējumu aprēķinu precizēšana vēl ir procesā, kā arī jautājums par zaudējumu kompensāciju ir apspriešanas stadijā. Tādējādi uzņēmums plašāku informāciju aģentūrai LETA nesniedza.

LETA jau ziņoja, ka LDz, kas vēl 2018. gadā pieprasīja vairāk nekā 82 miljonu eiro kompensāciju no Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma “Lietuvos geležinkeliai” (LTG) par sliežu ceļa posma Mažeiķi-Reņģe demontāžas radītajiem zaudējumiem, pērn iesniedza vēl vienu pretenziju par zaudējumu atlīdzināšanu gandrīz 33 miljonu eiro apmērā, teikts LTG infrastruktūras pārvaldības meitasuzņēmuma “LTG Infra” pārskatā par pagājušo gadu.

“2025. gada 4. septembrī LTG saņēma papildu pretenziju no LDz par zaudējumu atlīdzību 32,77 miljonu eiro apmērā par negūto peļņu un procentiem. LTG (..) lūdza sniegt aprēķinu metodiku un sīkāku informāciju. 2025. gada 23. decembrī tika saņemta LDz atbilde, ka aprēķini pagaidām netiks sniegti,” sacīts “LTG Infra” pārskatā.

“Turklāt LDz norādīja, ka tiek aprēķināti arī [tā kravu pārvadājumu meitasuzņēmumam] “LDz Cargo” nodarītie zaudējumi, tomēr pretenzija vēl nav iesniegta,” piebilsts pārskatā.

“LTG Infra” norāda, ka nepiekrīt šīm prasībām un uzskata tās par nepamatotām.

“LTG grupa sadarbojas ar LDz un gaida pieprasīto informāciju. Saistībā ar LDz lūgumu atlīdzināt iespējamos zaudējumus netiek veikti nekādi juridiski pasākumi,” teikts LTG komentārā aģentūrai BNS.

Jau ziņots, ka 2018. gadā LDz un “LDz Cargo” pieprasīja no LTG kompensāciju 82,32 miljonu eiro apmērā un 6% gadā par dzelzceļa posma no Mažeiķiem līdz Latvijas robežai demontāžas radītajiem zaudējumiem.

LDz tolaik norādīja, ka no 2009. līdz 2017. gadam tam radušies zaudējumi kopumā 56,92 miljonu eiro apmērā, savukārt “LDz Cargo” pieprasīja atlīdzināt zaudējumus 25,4 miljonu eiro apmērā. Gadījumā, ja LTG atteiktos maksāt, Latvijas uzņēmumi bija gatavi apsvērt iespēju vērsties tiesā.

Dzelzceļa posms Mažeiķi-Reņģe, kas ir 19,5 kilometrus garš, tika negaidīti slēgts 2008. gadā LTG un Polijas naftas koncernam “Orlen” piederošā naftas pārstrādes uzņēmuma “Orlen Lietuva” konflikta dēļ, skaidrojot to ar sliežu ceļu slikto stāvokli un steidzamu remontdarbu nepieciešamību, bet vēlāk viens sliežu ceļa posms šajā līnijā tika demontēts. Naftas pārstrādes kompānijai līdz ar to nācās izmantot garāku un dārgāku eksporta maršrutu uz Rīgas ostu.

Eiropas Komisija (EK) pēc Latvijas un “Orlen Lietuva” pieprasījuma 2013. gadā sāka izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai LTG tādējādi nav ierobežojis konkurenci Lietuvas un Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tirgū un pārkāpis Eiropas Savienības (ES) monopoldarbības uzraudzības noteikumus, kas aizliedz dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Izpildot EK lēmumu, nojaukto dzelzceļa posmu Lietuva atjaunoja, un 2020. gada februārī pa to tika atsākta satiksme. EK arī noteica LTG 27,87 miljonu eiro naudassodu, ko ES Vispārējā tiesa samazināja līdz 20,969 miljoniem eiro.

Jau ziņots, ka LDz koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 201,189 miljoni eiro, kas ir par 13,9% mazāk nekā 2024. gadā, savukārt koncerna zaudējumi samazinājās piecas reizes – līdz 7,823 miljoniem eiro, liecina informācija “Firmas.lv”‘.

Reorganizācijas procesā pērn LDz meitasuzņēmumam SIA “LDz Cargo” 2025. gada oktobrī tika pievienoti LDz meitasuzņēmumi SIA “LDz ritošā sastāva serviss” un SIA “LDz loģistika”. LDz koncernā ietilpst arī “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, un apsardzes uzņēmums SIA “LDz apsardze”.