Visvairāk 2024. gadā Latvijas ostās pārkrautas beramkravas – 17,117 miljoni tonnu, kas ir par 18,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 6,929 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 2,8% mazāk nekā 2023. gadā, koksnes šķelda pārkrauta 2,567 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 32,9% vairāk, ogles pārkrautas 1,049 miljonu tonnu apmērā, kas ir 3,5 reizes mazāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 502 800 tonnu, kas ir par 19,4% mazāk nekā gadu iepriekš.

Ģenerālkravas 2024. gadā Latvijas ostās pārkrautas 13,639 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 4,4% vairāk nekā 2023. gadā.

Tostarp kokmateriāli pārkrauti 5,214 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 30,3% vairāk nekā gadu iepriekš, kravas konteineros veidoja 5,063 miljonus tonnu, kas ir par 1,2% mazāk, bet “roll on/roll off” jeb ro-ro kravas – 3,124 miljonus tonnu, kas ir par 8,2% mazāk.

Savukārt lejamkravas pagājušajā gadā pārkrautas 5,256 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 16% vairāk nekā 2023. gadā.

Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veidoja naftas produkti – 4,607 miljonus tonnu, kas ir pieaugums par 13% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā pagājušajā gadā joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 18,062 miljonus tonnu, kas ir par 3,9% mazāk nekā 2023. gadā.

Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums pērn bija 8,234 miljoni tonnu, kas ir par 21% mazāk, bet trešajā vietā bija Liepājas osta ar 7,049 miljonien tonnu, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2023. gadā.

No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums 2024. gadā bija Skultes ostā – 1,412 miljoni tonnu, kas ir par 26,1% vairāk nekā gadu iepriekš.

Seko Mērsraga osta ar 687 300 tonnu, kas ir par 23,6% vairāk, un Salacgrīvas osta ar 517 000 tonnu kravu, kas ir par 13,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

Kopumā mazajās Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 2,667 miljonus tonnu kravu, kas ir par 20,7% vairāk nekā 2023. gadā.

Jau vēstīts, ka 2023. gadā Latvijas ostās pārkrāva kopumā 38,655 miljonus tonnu kravu, kas ir par 19,6% mazāk nekā 2022. gadā.