Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins kā savu un Ķīnas Komunistiskās partijas galveno uzdevumu redz Ķīnas atgriešanos uz globālās skatuves kā respektētai lielvarai, kuras izaugsmei un nacionālo interešu īstenošanai nav ārēju šķēršļu.

Pekinas vērtējumā šā brīža starptautiskā kārtība Ķīnu attālina no šī mērķa – ASV globālā dominance nostiprinās, bet Eiropa nespēj tai radīt pretsvaru, norāda MIDD.

Ķīna vēlas sevi pozicionēt kā “līdzarhitektu” pasaules kārtībai, kas nozīmē arī tiesības atrisināt “nepabeigtās lietas”, ko tā uzskata par neatņemamu pēckara pasaules kārtības sastāvdaļu.

Tas arī norāda, ka Ķīna pretendē uz ietekmes zonu, kura aptver vismaz daļu Austrumāzijas.

2025. gadā Ķīna un Krievija turpināja stiprināt stratēģisko sadarbību un publiski demonstrēt vienotību, signalizējot, ka tām ir līdzīgs redzējums par starptautisko kārtību.

Kaut arī divpusējā tirdzniecība kopumā samazinājās, tā joprojām ir būtisks Krievijas ekonomikas balsts, lai turpinātu agresiju Ukrainā, teikts MIDD pārskatā.

Tajā secināts, ka Pekina ir izrādījusi interesi palielināt energoresursu importu no Krievijas, tostarp atsākot sarunas par jaunu dabasgāzes cauruļvadu.

Tas norāda, ka Ķīna, visticamāk, plāno turpināt izmantot Krievijas daļējo ekonomisko izolāciju savās interesēs – lai panāktu zemākas cenas importam un stiprinātu Krievijas ekonomisko atkarību no Ķīnas.

Ķīnas pozīcija attiecībā uz karu Ukrainā nav mainījusies, un aktīva Pekinas iesaiste kara noregulējuma meklēšanā, visticamāk, nav gaidāma, teikts pārskatā.

Pērn Ķīnas valsts kontrolētie mediji pievērsa pastiprinātu uzmanību Baltijas jūras reģionam, īpaši saistībā ar NATO spēku izvietošanu Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā.

Mediji un domnīcu eksperti atkārtoja Krievijas propagandas vēstījumus par Baltijas valstu naidīgo politiku pret Krieviju un NATO radītajiem draudiem Krievijai.

Tāpat pērn konstatēta jauna tendence – Krievijas centieni Ķīnas informācijas telpā nostiprināt jaunus vēstījumus par Baltijas valstīm.

To saturs ietver, piemēram, mēģinājumus sasaistīt “Baltijas valstu piederību Krievijas ietekmes zonai” ar Ķīnas tiesībām uz Taivānu un attēlot Baltijas valstis kā sinofobiski noskaņotas.

Līdz šim šie vēstījumi Pekinas kontrolētajā informācijas telpā nav guvuši atbalstu, secināts pārskatā.

MIDD ir aizsardzības ministra pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas veic militāro pretizlūkošanu, izlūkošanu un citus Valsts drošības iestāžu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

Kopš 2002. gada dienesta priekšnieks ir Indulis Krēķis.