LVM valdes loceklis atgādināja, ka LVM ilgtermiņa mežizstrādes līgumus (IML) saņēma mantojumā, kad uzņēmums tika dibināts 2000. gadā. LVM uzreiz pēc dibināšanas IML apturēja, bet tiesa lika tos pildīt.

Krūmiņš uzsvēra, ka LVM iepriekš vērtēja IML un pasūtīja vairākus juridiskos atzinumus. Risku izvērtējums bija tāds, ka civiltiesiskie līgumi ir jāturpina pildīt.

Paralēli arī KP bija pētījusi IML un veica pārrunas ar LVM. Krūmiņš informēja, ka visas sarunu procedūras laikā KP norādīja, ka IML, iespējams, ir konkurences pārkāpums. Līdz ar to LVM juridiski nebija pamata veikt kaut kādas darbības par iespējamu pārkāpumu vai neatbilstību.

Savukārt sarunu procedūras noslēgumā šī gada janvārī LVM saņēma nepārprotamu KP norādījumu, ka IML ir neatbilstības un uzņēmums 20 dienu laikā iesniedza prasības tiesā, lai pārtrauktu IML izpildi, uzsvēra Krūmiņš.

LVM valdes loceklis uzskata, ka LVM darīja visu iespējamo, lai pašreizējā normatīvajā regulējumā rīkotos tiesiski.

Krūmiņš atzina, ka kopumā IML līgumi ir neatbilstoši pašreizējai tirgus situācijai.

LVM Juridiskās daļas vadītājs Andis Zalpēteris uzsvēra, ka LVM nav slēgusi nevienu mežizstrādes līgumu, bet tikai tos pārņēmusi 2000. gadā. Pārņemot šīs saistības, LVM konstatēja, ka trīs virsmežniecības, pēc uzņēmuma uzskatiem, nelikumīgi bez konkursa pagarinājušas IML līdz pat 2096. gadam.

Zalpēteris sacīja, ka LVM par šo vērsās tiesā un trijās instancēs mēģināja tiesāties, lai samazinātu IML ilgumu un tie izbeigtos 2004. gadā un 2005. gadā, kā to paredzēja sākotnēji noslēgtie līgumi. Savukārt tiesas nolēmums bija tāds, ka LVM ir jāizpilda visi līgumi noteiktajos termiņos.

LVM Juridiskās daļas vadītājs pauda, ka 2020. gadā KP veica pirmo pieprasījumu LVM par IML un vairāk nekā sešu gadu garumā notika pārbaude, un abas iestādes apmainījās ar vairāk nekā 20 pieprasījuma vēstulēm un atzinumiem, un līdz 2025. gada decembrim LVM no KP nebija saņēmusi nepārprotamas norādes par to, ka IML neatbilst Konkurences likumam.

Zalpēteris uzsvēra, ka pārrunu brīdī ar KP pārkāpums bija novērsts, jo IML ar tiesas spriedumu bija apturēti. KP prasīja no LVM nekavējoties pārtraukt IML, kā to paredz Konkurences likums, bet uzņēmumam to neļāva izdarīt citi likumi, tostarp Civillikums, kas neļauj vienpusēji atkāpties no tiesiski noslēgta līguma, un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums.

Izvērtējot visus riskus, LVM konstatēja, ka vienīgais veids, kā pārtraukt IML, ir caur tiesu. Ja LVM izvēlētos vienpusēji atkāpties no IML līgumu izpildes, tas varētu radīt būtiskus zaudējumus gan LVM, gan valstij, jo pastāvēja ļoti lieli tiesvedību riski ar zaudējumu atlīdzināšanas pienākumiem un līgumsoda atlīdzināšanas pienākumiem IML partneru pusē, norādīja Zalpēteris.

Patlaban lielākā daļa IML ir apturēta civilo tiesvedību rezultātā, izņemot vienu tiesvedību, kurā ar apgabaltiesas lēmumu atcelta iepriekš piemērotā pagaidu aizsardzība, atzina Zalpēteris.