LDDK: Valdībai jāpilda vienošanās un jāievieš centralizēts eksāmens dabaszinībās 9. klasē
Valdībai ir jāpilda vienošanās un jāievieš centralizēts eksāmens dabaszinībās 9. klasē, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).
LETA
Konfederācijā atzīmē, ka neatbalsta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2026./2027. mācību gadā”.
Ievērojot labas pārvaldības principus, kā arī, ņemot vērā bērnu tiesības uz kvalitatīvu izglītību un vienlīdzīgām iespējām turpināt izglītību, valdībai ir jāīsteno iepriekš pieņemtie lēmumi un jānodrošina dabaszinātņu valsts pārbaudes darbs 9. klasēm centralizētā eksāmena formā.
LDDK norāda, ka 2014. gadā un atkārtoti 2022. gadā valdības vienojās par vienotu pieeju dabaszinātņu apguves novērtēšanai, tostarp centralizēto eksāmenu ieviešanu.
Vidējā izglītībā šī pieeja jau tiek īstenota no 2025./2026. mācību gada, taču pamatskolas līmenī valdība no tās plāno atkāpties, paredzot dabaszinību, iepriekš starpdisciplināro, eksāmenu vēl vienu gadu kā monitoringa darbu.
“Tas nozīmē soli atpakaļ un veido nepilnīgu, nevienlīdzīgu sistēmu,” pauž organizācijā.
Tāpat LDDK uzsver, ka darba tirgus patlaban saskaras ar kritisku speciālistu trūkumu eksaktajās zinātnēs.
Tas tieši apdraud augstas pievienotās vērtības uzņēmumu attīstību Latvijā, valsts nodokļu ieņēmumus un kopējo ekonomikas izaugsmi.
Vienlaikus tiek degradēts vidējās izglītības saturs, jo jauniešiem netiek nodrošinātas pamata zināšanas dabaszinātnēs, kas ir būtiska kvalitatīvas izglītības sastāvdaļa, par ko liecina Valsts kontroles atzinuma “Vai katram bērnam ir iespēja saņemt kvalitatīvu pamatizglītību, sekmējot ikviena skolēna izaugsmi?” secinājumi.
Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas datiem, LDDK atzīmē, ka 2030. gadā prognozēts aptuveni 10 100 speciālistu iztrūkums, kamēr 2023. gadā šajās jomās sagatavoti 2750 absolventu.
Tas nozīmē ne tikai pieaugošu darbaspēka deficītu, bet arī tiešu risku Latvijas ekonomikas attīstībai.
STEM speciālisti veido augstas pievienotās vērtības nozares, virza inovācijas, produktivitāti un eksporta spēju.
Bez pietiekama šo profesionāļu skaita Latvija zaudē iespējas attīstīt modernu, uz zināšanām balstītu ekonomiku, min LDDK.
Vienlaikus LDDK norāda, ka 2022. gadā toreizējais Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) pauda, ka obligāts eksāmens dabaszinātņu priekšmetos ir nepieciešams, lai risinātu milzīgā deficīta problēmu ar dabaszinātnes jomu saistītās profesijās, bet Krišjānis Kariņš 2022. gadā, būdams Ministru prezidenta amatā, norādīja, ka jau gadiem ir diskutēts par obligātā dabaszinātņu eksāmena nepieciešamību.
“Ir pagājuši četri gadi, un valsts pārvalde ir ieviesusi monitoringa darba formu kā alternatīvu iepriekš noteikto vienošanos īstenošanai,” atzīmē LDDK.
Tāpat LDDK uzsver, ka centralizēts eksāmens nodrošina vienotu kvalitātes līmeni, stiprina skolu atbildību un dod skaidru signālu par dabaszinātņu nozīmi izglītībā.
Šāds risinājums palīdz iesaistītajām pusēm virzīties uz mērķtiecīgu un bērniem konkurētspējīgu zināšanu ieguvi – valstij veidot ilgtermiņa sistēmu, izglītības iestādēm plānot un organizēt darbu un skolēniem skaidras prasības.
Eksāmens kalpotu par zināšanu atskaites punktu, ko monitoringa pieeja nespēj nodrošināt.
LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka gadu no gada saskaramies ar absolventu trūkumu STEM jomās.
Tas parāda, ka esošā pieeja nestrādā, tāpēc LDDK iestājas par to, lai tiktu pildīta 2022. gadā panāktā vienošanās un kopīgais redzējums par STEM izglītības nozīmi valsts attīstībā.
“Centralizēts eksāmens ir skaidrs kvalitātes kritērijs un vienota mēraukla zināšanām, vienlaikus radot motivāciju skolēniem apgūt nepieciešamās zināšanas, valstij nodrošināt atbilstošus apstākļus, bet skolām izvirzīt augstākus mērķus. Darot vienu un to pašu vai samazinot kvalitātes kritērijus, mēs nevaram cerēt uz labākiem rezultātiem,” pauž Gorkšs.
LDDK atzīmē, ka STEM izglītības stiprināšana ir noteikta kā valdības prioritāte. To nevar īstenot, atkāpjoties no iepriekš pieņemtajiem lēmumiem.
LDDK ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993. gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām.
Organizācija apvieno 158 biedrus – uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.