Ja upju baseinos būs lielas sniega rezerves un pavasaris būs silts un lietains, ledus iešana un applūšana notiks ļoti strauji, kas būtu visnelabvēlīgākais variants, pauda LVĢMC hidroloģe-metodiķe Līga Klints. Viņa papildināja, ka pakāpenisks pavasaris ļautu palu procesam noritēt bez būtiskām negatīvām sekām.

Upes ir aizsalušas garos posmos, un vairākās vietās ir izveidojušies ledus sablīvējumi, kas jau ir paaugstinājuši ūdens līmeni. Patlaban ilgstošais sals nāk par labu, jo ūdens līmenis pakāpeniski pazeminās un vižņu sablīvējumi izskalojas. Plata ledus mala Rīgas līcī varētu apgrūtināt ledus iziešanu no upēm, skaidro LVĢMC.

Visjutīgākie ledus sastrēgumu veidošanās posmi Latvijā ir Lielupes upes augštece no Mūsas un Mēmeles upju satekas līdz Lielupes un Sesavas upju satekai, kā arī Daugavas upe posmā no Neretas līdz Aiviekstei, secinājuši LVĢMC eksperti kopā ar Lietuvas sadarbības partneriem projektā “Ledus plūdu pārvaldība Latvijā un Lietuvā klimata pārmaiņu kontekstā”.

Sastrēgumi, kuros sablīvējas ar upes straumi atnestā ledus un vižņu masa, ir atkarīgi no upes gultnes uzbūves, proti, ja upes gultne ir šaura, tajā izveidojas sastrēgums.

Ledus plūdu riska un ledus plūdu draudu kartes var aplūkot LVĢMC tīmekļvietnē “videscentrs.lvgmc.lv/iebuvets/pludu-riska-un-pludu-draudu-kartes”. Ledus sastrēgumu plūdi ir modelēti ar varbūtību 0,5%, 1% un 10%, tostarp līdz 2100. gadam, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi.

Tāpat LVĢMC tīmekļvietnē izveidota plūdu riska informācijas sistēma, kurā operatīvi tiek atjaunota informācija par ūdens līmeni, ūdens caurplūdumu, gaisa un ūdens temperatūru un applūstošo teritoriju kartēm Daugavas, Lielupes, Gaujas un Ventas upju baseinu apgabaliem. Sistēma nodrošina informāciju institūcijām, kas atbild par rīcības koordināciju plūdu gadījumā.

Darba dienās, plūdu un palu laikā sistēmā tiek aktualizēts hidrologa komentārs par situāciju Latvijas ūdenstilpnēs un tuvāko dienu prognozēm. Sistēmu var aplūkot interneta adresē “pris.lvgmc.lv”.

Klints uzsvēra, ka uz ledus atrasties ir bīstami. Ledus pārsvarā šobrīd ir nevienmērīga biezuma, jo upes aizsala pakāpeniski. Upēs ledus vidēji ir 11-43 centimetrus biezs, bet ezeros – līdz 33 centimetrus biezs.