Ceturtdiena, 2. decembris Sniedze, Meta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Liepājas, Daugavpils, Jelgavas, Rēzeknes un Ventspils apvienošanu ar piegulošajiem novadiem pārceļ uz 2029.gadu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz valstspilsētu Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils apvienošanu ar tām piegulošajiem novadiem atlikt no sākotnēji plānotā 2025.gada uz 2029.gadu.

Liepājas, Daugavpils, Jelgavas, Rēzeknes un Ventspils apvienošanu ar piegulošajiem novadiem pārceļ uz 2029.gadu
Foto: Edijs Pālens/LETA
25.11.2021 17:12

LETA

Parlamentam grozījumi vēl būs jāskata galīgajā lasījumā.

Sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie grozījumi paredzēja, ka apvienošanās notiks līdz ar pašvaldību vēlēšanām 2025.gadā, taču Saeima atbalstījusi koalīcijas deputātu Jāņa Dombravas (NA), Jura Pūces (AP) un Arvila Ašeradena (JV) priekšlikumus šo apvienošanu atlikt vēl par vienu vēlēšanu ciklu un īstenot tikai ar 2029.gadu.

Sākotnējais Dombravas priekšlikums par apvienošanas pārcelšanu uz 2029.gadu tiks atbalstīts ar 33 balsīm, 31 deputātam balsojot pret. Savukārt likumprojektu otrajā lasījumā atbalstīja 67 deputāti.

Debatēs iebildumus pret apvienošanas atlikšanu uz tik ilgu laiku izteica Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji. Deputāts Uldis Budriķis (JKP) cita starpā norādīja, ka grozījumi paredzēs, ka Satversmes tiesas (ST) spriedumā noteiktais “netiks atrisināts” līdz 2029.gadam. Tāpēc politiķis iebilda pret šodien veiktajām izmaiņām grozījumos un aicināja saglabāt iepriekš paredzēto termiņu apvienošanai – 2025.gadu. Līdzīgi deputāts Jānis Butāns (JKP) pauda, ka netikšot ievērots ST spriedums, ja pašvaldību apvienošana tiks “nepamatoti atlikta uz astoņiem gadiem”.

Deputāts Jānis Vucāns (ZZS/”Latvijai un Ventspilij”) norādīja, ka pagarinājums līdz 2029.gadam tikai atliks problēmas risināšanu. Viņš norādīja, ka Ventspils novada iedzīvotāju aptaujā parādījušies 11 riski apvienošanai, tajā skaitā ūdens, kanalizācijas, komunālo tarifu palielinājums, ceļu kvalitātes pasliktināšanās, jo to uzturēšanai pietrūks naudas, kā arī darba vietu skaita samazināšanās un skolu slēgšana.

Vucāns pauda, kamēr nav skaidras atbildes, kā šie riski tiktu risināti, nav pamata lemt par pašvaldību apvienošanu nedz 2025.gadā, nedz 2029.gadā.

Dombrava aicina uz pārejas periodu līdz 2029.gadam pašvaldībām noteikt reģionālās nozīmes attīstības centrus, lai likums nenonāktu pretrunā ar ST spriedumu, tomēr viņa priekšlikumi netika atbalstīti.

ST šogad atcēla vairākus Saeimas lēmumus par jaunu novadu veidošanu, uzsverot, ka vairākos jaunajos novados politiķi nav paredzējuši attīstības centrus, kas reformas gaitā bija izvirzīts kā svarīgs pozitīvu pārmaiņu priekšnosacījums.

Lai labotu šīs nepilnības, likumprojektā tiek piedāvāts pašlaik veicināt sadarbību starp Daugavpils pilsētu un Augšdaugavas novadu, Jelgavas pilsētu un Jelgavas novadu, Liepājas pilsētu un Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknes pilsētu un Rēzeknes novadu un Ventspils pilsētu un Ventspils novadu, bet pēc vairāk nekā septiņiem gadiem pašvaldības iecerēts apvienot.

Līdz 2029.gadam rosināts paplašināt sadarbību vairākās jomās starp minētajām valstspilsētām un tām piegulošajiem novadiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iepriekš skaidroja, ka likumprojekta sākotnējais variants sagatavots saistībā ar ST spriedumu atzīt par neatbilstošu Satversmei Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam.

Līdz ar to likuma grozījumi paredzēs, ka līdzšinējais Ilūkstes novads būs iekļauts jaunveidojamajā Daugavpils novadā un Ozolnieku novads jaunveidojamajā Jelgavas novadā.

Kā vasarā Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisijas sēdē norādīja tās priekšsēdētājs Pūce, Saeimā likuma izmaiņas būtu jāpieņem līdz decembra vidum.

VARAM sākotnējais piedāvājums tika veidots, ņemot vērā vienā no ST spriedumiem saistībā ar ATR pausto atziņu, ka novada teritorijā esošs reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs ir viens no svarīgākajiem uz ilgtspējību, policentrisku valsts sociālekonomisko attīstību vērstajiem reformas kritērijiem.

Piemēram, spriedumā par Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam ST secināja, ka līdzšinējā Ilūkstes un Ozolnieku novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, un tāda nav arī jaunveidojamos novados.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz