Tostarp izplatītākie kiberapdraudējumu veidi ir pikšķerēšana un ļaunatūras, bet vienlaikus nemainīgi augstu draudu apmēru veido arī “C & C” centri (“Command & Control” centri) un ar kriptovalūtu krāpniecību saistītas shēmas.

“Miljards ir simbolisks skaitlis, kas raksturo šī brīža realitāti, kurā ikvienam interneta lietotājam jārēķinās ar to, ka iespējas piedzīvot kiberuzbrukumu ir pavisam reālas,” pauž LMT Drošības dienesta direktors Egons Bušs.

Viņš atzīmē, ka arī svētku laikā ir būtiski atcerēties, ka aiz vilinošām atlaidēm var slēpties krāpnieciska shēma un apsveikumu aizsegā izplatīties pikšķerēšanas mēģinājumi ar nolūku iegūt datus vai izkrāpt naudu.

Bušs norāda, ka noturībā pret kiberdraudiem svarīga ir ne vien modrība, bet arī atklātība un apkārtējo sapratne pret krāpnieku upuriem.

“Runājot par kiberdraudiem, gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem jārēķinās, ka jautājums ir nevis, vai tev uzbruks, bet – kad tas notiks. Tāpēc svarīgi būt atklātiem un dalīties pieredzē par nonākšanu kiberkrāpnieku lamatās, jo tas palīdz apkārtējiem laikus pamanīt draudus un pasargāt sevi no tiem,” viņš skaidro.

LETA jau vēstīja, ka LMT koncerns pērn strādāja ar 308,608 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,5% mazāk nekā 2023. gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 6,1% un bija 34,038 miljoni eiro.

LMT kapitālā 49% pieder Zviedrijas “Telia Company” un tās meitaskompānijai “Sonera Holding”, pa 23% akciju pieder SIA “Tet” un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), bet 5% – SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor””.

Tāpat vēstīts, ka “Telia” ir parakstījusi saprašanās memorandu ar Latviju, AS “Latvenergo” un LVRTC par visu tai piederošo “Tet” un LMT akciju pārdošanu.

Plānots, ka darījums tiks pabeigts 2026. gada pirmajā pusgadā.