Precīzu atgūto zaudējumu summu LVRTC neatklāj, jo noslēgtā vienošanās par zaudējumu atlīdzību ir konfidenciāla un LVRTC nevar izpaust tās noteikumus un citus ar vienošanos saistītos apstākļus.

Vienlaikus kompānijā norāda, ka ir atgūta lielākā daļa naudas līdzekļu, kas ieguldīti kabeļa remontā, nepieciešamo materiālu iegādē un atbilstoša aprīkojuma piesaistē.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols min, ka pēc publiski pieejamās informācijas šis ir pirmais zināmais gadījums, kad par Baltijas jūrā bojātu zemūdens sakaru kabeli ir panākta zaudējumu kompensācija. Tas ir nozīmīgs precedents un apliecina, ka arī sarežģītos starptautiskos incidentos ir iespējams sekmīgi aizstāvēt uzņēmuma tiesības un panākt zaudējumu atlīdzināšanu. Rezultāts ir ne vien finansiāli nozīmīgs uzņēmumam, bet arī apliecinājums LVRTC un valsts spējai konsekventi aizstāvēt intereses un profesionāli risināt sarežģītus tiesiskus jautājumus.

LVRTC atgādina, ka 2025. gada 26. janvārī tika pārrauts LVRTC piederošais optiskais zemūdens kabelis. Mēneša laikā LVRTC inženieri un darbam piesaistītā jūras optisko šķiedru kabeļa remonta kuģa apkalpe no Somijas īstenoja sarežģītus kabeļa remonta darbus. Darbus apgrūtināja gan kabeļa atrašanās dziļums – 100 metri, gan apstākļi jūrā, kas februārī vērtējami kā šādiem darbiem īpaši nelabvēlīgi.

Laikā, kamēr bija bojāts jūras optiskais kabelis, iedzīvotāji neizjuta interneta darbības traucējumus. LVRTC ir izveidojis rezerves datu pārraides maršrutus, kas ļauj uzturēt stabilu savienojumu pat ārkārtas situācijās un spēj nodrošināt, ka bojājumi vai traucējumi tiek novērsti ar minimālu ietekmi uz klientiem un pakalpojumiem. Elektronisko sakaru komersanti, kas izmanto jūras kabeli, veido savus tīklus atbilstoši biznesa plāniem un klientu prasībām.

LVRTC jūras kabelis nodrošina datu pārraidi starp Latviju un Ziemeļeiropu, nodrošinot ātrāko un īsāko savienojumu ar Skandināviju – reģionu, kur koncentrēta daudzu globālu tehnoloģiju un pakalpojumu sniedzēju darbība, norāda kompānijā.

Uzņēmuma eksperti veic zemūdens kabeļa darbības monitoringu diennakts režīmā, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, kas ļauj reāllaikā fiksēt jebkādas izmaiņas, lai savlaicīgi identificētu potenciālos riskus. Rodoties bojājumiem, ir būtiski, lai ir skaidra rīcība bojājumu novēršanai, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku pakalpojumu darbības atjaunošanu. LVRTC ir izstrādājis procedūras bojājumu identificēšanai un novēršanai, kas samazina iespējamos pakalpojumu pārtraukumus. Ņemot vērā notikušos kritiskās zemūdens infrastruktūras incidentus, Baltijas jūra tās nelielā dziļuma dēļ ir atzīta par viegli ievainojamu, norāda LVRTC.

Ozols atzīmē, ka pērn kabeļa bojājuma laikā gūtā pieredze ir ļāvusi arī LVRTC pilnveidot darbības nepārtrauktības plānus, kā arī rīcības koordinēšanu starp dažādām iesaistītajām pusēm un dienestiem. Vienlaikus notikušais incidents veicinājis jaunu aizsardzības metožu izpēti, un šogad LVRTC konsorcijā ar citām Baltijas jūras valstu organizācijām iesniedzis projekta pieteikumu un saņēmis finansējumu programmas “Digitālā Eiropa” uzsaukumā stratēģisko kiberspēju izvietošanai visā Eiropā. Projekta mērķis ir stiprināt Baltijas jūras piekrastes valstu spēju novērst draudus kritiskajai jūras infrastruktūrai. Jau gada nogalē sāksies projekta realizācija.

Projekta konsorciju veido Somijas Robežsardze, Zviedrijas Krasta apsardze, Vācijas Aerokosmiskais centrs, LVRTC, Igaunijas bruņotie spēki un Dānijas Noturības aģentūra kā asociētais partneris.

LETA jau vēstīja, ka 2025. gada 26. janvāra agrā rītā tika bojāts Baltijas jūrā esošais LVRTC zemūdens optisko šķiedru kabelis posmā Ventspils-Gotlande. Kabeļa bojājums tika konstatēts Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes. Saistībā ar kabeļa bojāšanu Zviedrijas varasiestādes bija aizturējušas zem Maltas karoga kuģojošo sauskravu kuģi “Vezhen”. Pērnā gada pavasarī LVRTC vērsās ar pretenziju, pieprasot kompensēt uzņēmumam nodarītos zaudējumus.

“Navigation Maritime Bulgares” noliedza apzinātu kabeļa sabojāšanu, kā arī Zviedrijas prokuratūra vēlāk noraidīja sabotāžas iespējamību kabeļa bojājumā un paziņoja, ka atbrīvo kuģi “Vezhen”, vienlaikus gan atzīstot, ka tas izraisīja šo bojājumu.

Zviedrijas prokurors Matss Ljungkvists skaidroja, ka kabeļa bojājumu izraisīja nelabvēlīgu apstākļu kombinācija – laika apstākļi, nepilnības aprīkojumā un kuģniecības zināšanu trūkums.

LVRTC jūras optiskā kabeļa bojājuma novēršana izmaksāja teju 500 000 eiro. Kopējā zaudējumu summa iekļauj gan kabeļa labošanas izdevumus, gan LVRTC un piesaistītā personāla izmaksas, gan izdevumus, kas LVRTC radušies saistībā ar klientiem nenodrošinātajiem pakalpojumiem.

Visus šos izdevumus LVRTC sedza no uzņēmuma rīcībā esošajiem līdzekļiem.

2025. gada aprīlī LVRTC sāka zaudējumu atlīdzināšanas procesu ar Bulgārijas uzņēmumu “Navigation Maritime Bulgares”, kuram pieder kuģis “Vezhen”, kas izraisīja bojājumu. Gadījumā, ja Bulgārijas kuģniecības uzņēmums nepiekritīs radīto zaudējumu atlīdzināšanai, LVRTC var vērsties tiesā. Vienlaikus policijā joprojām norit izmeklēšana ierosinātajā kriminālprocesā.

LVRTC apgrozījums pagājušajā gadā bija 29,844 miljoni eiro, kas ir par 9,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 14% un bija 10,859 miljoni eiro.

Uzņēmums reģistrēts 1995. gadā, un tā pamatkapitāls ir 111,719 miljoni eiro. LVRTC ir galvenais radiofonijas un televīzijas programmu zemes apraides tīkla operators valstī. LVRTC pieder 23% mobilo sakaru operatora SIA “Latvijas mobilais telefons” daļu.