Viņš norādīja, ka Labklājības ministrija bija iesniegusi likumprojektu pārcelt vairākas darba dienas, bet koalīcija vienojusies nākamajā gadā to nedarīt. Vienlaikus, ja kāda no partijām vēlēsies rosināt grozījumus Darba likumā, kas paredzētu pilnīgu atteikšanos no darba dienu pārcelšanas mehānisma, to varēs virzīt.

“Citās Eiropas valstīs šāda prakse nav izplatīta, tāpēc Latvijai kopumā būtu jāvērtē, vai to turpināt,” sacīja Uzulnieks, piebilstot, ka šis jautājums ir konceptuāli diskutējams.

Ministrs skaidroja, ka pašlaik Ministru kabinetam ik gadu līdz 1. jūlijam jāpieņem lēmums par darba dienu pārcelšanu nākamajā gadā. Ja tiktu veikti grozījumi likumā, šāda kārtība vairs nebūtu nepieciešama.

Jau ziņots, ka LM bija sagatavojusi rīkojuma projektu, kas paredzēja nākamgad pārcelt divas darba dienas – piektdienu, 25. jūniju, un piektdienu, 19. novembri. Valdība šī jautājuma izskatīšanu nolēma atlikt.

Saskaņā ar ministrijas ieceri darba dienu no 25. jūnija bija plānots pārcelt uz sestdienu, 19. jūniju, savukārt 19. novembra darba dienu – uz sestdienu, 13. novembri. Vienlaikus 2027. gadā nebija plānots pārcelt pirmdienu, 3. maiju.

LM uzsver, ka darba dienu pārcelšana nemaina kopējo darba dienu skaitu gadā un attiecas uz valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuri strādā piecu dienu darba nedēļu. Citām institūcijām un uzņēmumiem šādi lēmumi ir ieteikuma rakstura.

Ministrijā arī norāda, ka šī prakse sabiedrībā raisa diskusijas, jo vienlaikus var pastāvēt atšķirīga kārtība valsts pārvaldē un privātajā sektorā, radot neskaidrības par pakalpojumu pieejamību un darba organizāciju.

Uzulnieks uzsvēra, ka, lai gan aptaujās redzams sabiedrības atbalsts atsevišķu darba dienu pārcelšanai, politiskā līmenī jāvērtē arī plašāks skatījums uz darba organizāciju un tās vienkāršošanu.