“Manuprāt, nauda ir jāiegulda tur, kur tā rada pievienoto vērtību nodokļu maksātājiem – aizsardzībā, ceļu infrastruktūrā, algās, izglītības iestādēs, slimnīcās un citos objektos. Nevis emociju iegādei, šajā gadījumā – “airBaltic” [akciju pirkšanai], lai iegūtu emocijas, kas katru dienu prasīs arvien vairāk un vairāk līdzekļu,” intervijā Lietuvas ziņu aģentūrai BNS sacīja Taminsks.

“Jautājums ir ļoti vienkāršs: kur mēs tērējam un ieguldām naudu – tur, kur tā šobrīd ir jāiegulda saskaņā ar prioritātēm, vai tajā, kas mums rada emocijas?” piebilda Taminsks.

Viņš teica, ka Lietuva nav saņēmusi jaunu piedāvājumu iegādāties “airBaltic” akcijas.

Jau ziņots, ka Latvija pagājušajā gadā piedāvāja Lietuvai un Igaunijai pirkt “airBaltic” akcijas, taču neguva atsaucību.

Taminsks norādīja, ka jautājumi saistībā ar “airBaltic” finanšu situāciju jāatrisina Latvijas valdībai un citām valstīm nebūtu jāiejaucas.

“”airBaltic” finanšu situācija nav nekāds jaunums, tā nav radusies ne vakar, ne aizvakar, ne pirms mēneša. Tās finanšu iespējas ir daudzu gadu jautājums, kas periodiski parādās publiskajā telpā. Visticamāk, ir pienācis brīdis, kad gan pašai aviokompānijai, gan Latvijas valdībai ir jāpārskata uzņēmuma biznesa modelis. Taču tā jau ir viņu darbības joma, un noteikti nav Lietuvas, Igaunijas, Polijas vai citu valstu iejaukšanās jautājums,” teica Taminsks.

Jau ziņots, ka “airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro.

Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, Vācijas nacionālajai aviokompānijai “Lufthansa” – 10%, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62% akciju, bet 0,01% akciju – citiem.

Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.