Raksturojot valdības stabilitāti un ZZS lēmumu kopā ar opozīcijas partijām iestāties par atteikšanos no Stambulas konvencijas, Siliņa uzskata, ka, lai kādi būtu bijuši ZZS apsvērumi balsot par konvenciju, viedokļa maiņa grauj uzticību politiķiem.

Premjere nav pārliecināta par to, cik stabila ir valdība.

“Esmu prasījusi ZZS, vai viņi balsos par budžetu un vai vēlas turpināt šo valdību. Viņi teica, ka vēlas budžetu un lai valdība strādā. Bet, vērtējot rīcību, protams, jāņem vērā riski, ka viens ir tas, ko viņi saka, otrs – ko dara,” sacīja Siliņa.

Viņa solīja darīt visu, lai neeskalētu strīdus valdības partneru starpā un radītu stabilitāti. Tomēr jau ir sācies priekšvēlēšanu laiks, kur katra partija izdara savas izvēles.

Politiķe atkārtoti akcentēja, ka kopumā politiskajā vidē patlaban redzams politiskais teātris, kura mērķis esot šķelt valdību un opozīcija tiktu pie varas.

Siliņas ieskatā valdībai ir izdevies izstrādāt pietiekami labu budžetu, kurā ietverta virkne pozitīvu aspektu, un opozīcija par to ir greizsirdīga, jo tai nav izdevīga šāda budžeta pieņemšana.

Jau rakstīts, ka septembra izskaņā, pateicoties ZZS balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākās izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā.

Koalīcijas partneri gan apņēmušies strādāt, lai pieņemtu nākamā gada “drošības budžetu”.

Premjere paziņojusi, ka koalīcijā esošā ZZS ar savu balsojumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu ir pārkāpusi koalīcijas līgumu.

“Jaunajai vienotībai” Saeimā ir 25 deputāti, ZZS frakcijā – 16 deputāti, bet “Progresīvo” rindās – astoņi Saeimas deputāti.

AS ir 13 deputāti, NA – 12 deputāti, “Latvija pirmajā vietā” un “Stabilitātei” – katrā pa astoņiem deputātiem.

Vēl Saeimā ir 10 pie frakcijām nepiederoši deputāti, daži no kuriem atbalsta valdošo koalīciju.