Balsojumā par Levita virzīšanu amatam NA Domē iestājies absolūtais vairākums, pēc partijas sēdes norādīja NA līderis Raivis Dzintars.

Līdz šim ambīcijas kandidēt uz Valsts prezidenta amatu ir pieteicis arī uzņēmējs, “Apvienotā saraksta” (AS) dibinātājs Uldis Pīlēns.

Bez AS viņam atbalstu ir paudusi virkne opozīcijas politiķu, tomēr stabils balsu vairākums vēlēšanās Pīlēnam pašlaik nav pavisam drošs.

Arī Levitam gan pašlaik nepietiek balsu pārvēlēšanai, ja AS virza savu kandidātu.

Partiju apvienības “Jaunā vienotība” (JV) pozīcija par atbalstu Valsts prezidentam Egilam Levitam atkārtotai ievēlēšanai šajā amatā nav mainījusies, aģentūrai LETA atzina JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

Viņš atgādināja JV iepriekš pausto nostāju, ka gadījumā, ja NA lems virzīt Levita kandidatūru Valsts prezidenta amatam, JV viņu atbalstīs.

“Viss paliek spēkā,” uzsvēra Latkovskis.

Valsts prezidentu nekādā ziņā nedrīkst ievēlēt ar vairākumu, kurā izšķiroša loma ir prokremliskām partijām,

pārliecināts Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars.

Pēc NA domes sēdes Dzintars pauda, ka jātiecas uz to, ka koalīcijas partijas vienoti balso par Valsts prezidentu un ka šādi jautājumi netiek atstāti izšķiršanai opozīcijai.

“Kategoriski nepieņemami būtu, ka to, kurš ir valsts pirmā amatpersona, izšķirtu, piemēram, partija “Stabilitātei” vai Aināra Šlesera vadītā organizācija,” norādīja Dzintars.

Partijā uzsvēra, ka NA atzinīgi vērtē Levita līdzšinējo darbu, it sevišķi Latvijas drošības stiprināšanā, ārpolitikas interešu pārstāvēšanā, demogrāfijas un latviskas Latvijas veicināšanā. Tāpēc partijas ieskatā Levitam šis darbs jāturpina.

“Ģeopolitiskajā situācijā, kad Eiropā notiek karš un drošība mūsu reģionā ir apdraudēta, koalīcijai jābūt vienotai un atbildīgai. Tādēļ Valsts prezidents ir jāievēl ar vairākumu, ko veido koalīcija. Valsts prezidentu nekādā ziņā nedrīkst ievēlēt ar vairākumu, kurā izšķiroša loma ir prokremliskām partijām,”

akcentē Dzintars, vienlaikus aicinot valstiski domājošus opozīcijas deputātus atbalstīt Levita kandidatūru.

Levits iepriekš intervijā Latvijas Televīzijai pauda nostāju, ka negribētu tikt ievēlēts ar to spēku balsīm, kas nav par rietumniecisku un latvisku Latviju.

Tikmēr uzņēmējs Uldis Pīlēns, kurš arī izvirzīts Valsts prezidenta amatam, intervijā aģentūrai LETA gan norādīja, ka Saeimā visas 100 balsis ir vienādas – “nav tādu balsu, kas kādā veidā ir sliktākas vai kādā veidā labākas”.

Nacionālajai apvienībai (NA) ar Valsts prezidentu Egili Levitu sakrīt programmatiskie uzskati drošības, latviskas Latvijas un citos jautājumā.

To šodien žurnālistiem sacīja NA līderis Raivis Dzintars, paziņojot par NA domes pausto atbalstu Levita virzīšanai uz atkārtotu ievēlēšanu šajā amatā.

Dzintars norādīja, ka partijas vadītāja amatā ir pieredzējis četrus prezidentus un ka NA ar Levitu visvairāk sakrīt programmatiskie, ideoloģiskie uzskati.

Politiķis uzsvēra, ka NA var nešaubīties par Levita uzskatiem par drošību, par ārpolitiku, latviskas Latvijas veidošanu un par atbalstu demogrāfijai.

Vaicāts, vai visi NA deputāti nobalsos par Levitu, partijas līderis atzīmēja, ka dome kā NA otra augstākā lēmējinstitūcija ir paudusi atbalstu Levitam ar lielu biedru atbalsta pārsvaru. “Es būtu ļoti izbrīnīts, ja kāds no frakcijas deputātiem nerespektētu šādu lēmumu,” sacīja Dzintars.

NA domnieki no visas Latvijas, no reģioniem ļoti rūpīgi pieiet jautājumam par Valsts prezidenta vēlēšanām, šovakar vairāk nekā divas stundas izvaicājot pašreizējo Valsts prezidentu Egilu Levitu, žurnālistiem pastāstīja Dzintars.

Levitam uzdots daudz jautājumu gan par iepriekšējiem četriem gadiem, gan par nākotni, gan par dažādām citām tēmām.

NA pārstāvjiem sarunā ar Levitu radies priekšstats, ka viņš būtu gatavs kandidēt – reizē lēmums šajā jautājumā jāvaicā pašam Valsts prezidentam.

Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Levits Hamburgas Universitātē ieguvis gan juridisko, gan sabiedrisko zinātņu un filozofijas izglītību.

Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā.

Viņš bija arī 5. Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi no Latvijas, bet pēc tam viņš kļuva par Eiropas Savienības tiesas tiesnesi.

Levits ir 1990. gada 4. maija Neatkarības atjaunošanas deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē.

Par Latvijas Valsts prezidentu Levits tika ievēlēts 2019. gadā.