Kā aģentūru LETA informēja politiskajā spēkā, NA iesniegusi Saeimas lēmuma projektu, kurā rosina “nekavējoties slēgt Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, reaģējot uz notikušo Krievijas militāro provokāciju – uz Polijas teritoriju palaistiem kaujas droniem “Shahed”, kā arī saistībā ar gaidāmajām Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām “Zapad 2025″”.

Partija ir pārliecināta, ka šie nebija “nomaldījušies” droni bez ļauna nodoma, bet gan provokācija, un Maskava testējot NATO reakciju un iebiedējot Ukrainas sabiedrotos.

Partijas ieskatā, Rietumi līdz šim nav spējuši novilkt skaidras sarkanās līnijas, un kremlis pārbaudot, cik tālu drīkst iet. Šāda situācija nedrīkst atkārtoties pie Latvijas robežām, pauž NA.

“Polija notikušo novērtējusi kā “bezprecedenta gaisa telpas pārkāpumu” un jau pieņēmusi lēmumu slēgt robežu ar Baltkrieviju mācību “Zapad” laikā, kas notiks no 12. līdz 16.septembrim.

Latvijai ir jārīkojas tikpat izlēmīgi,” klāsta NA, kuras skatījumā, Latvijas robeža ar agresorvalstīm ir jāslēdz, ja ne pastāvīgi, tad vismaz uz laiku, kamēr norisinās agresorvalstu militārās mācības.

NA atgādina, ka 2022.gadā tieši militāro mācību “Zapad” aizsegā Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

NA norāda, ka arī šoreiz oficiāli tiek ziņots par 13 000 karavīru, kas piedalīsies manevros Krievijas rietumos un Baltkrievijas teritorijā, taču eksperti brīdinot, ka faktiskais spēku apjoms var būt būtiski lielāks.

Baltkrievija, kas jau sen zaudējusi savu suverenitāti, aktīvi piedalās agresijā pret Ukrainu, ļaujot izmantot savu teritoriju militāriem uzbrukumiem, tādēļ arī robeža ar šo valsti būtu slēdzama, pauž NA.

Kā vēstīts, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) trešdien žurnālistiem sacīja, ka nedz no aizsardzības ministra, nedz no iekšlietu ministra nav saņemta informācija, ka gaidāmo Krievijas un Baltkrievijas militāro manevru “Zapad” dēļ būtu jāslēdz Latvijas robeža ar Baltkrieviju.

Politiķe akcentēja, ka saistībā ar valsts aizsardzības mācībām “Namejs” uz Latvijas robežām ir izsludināts īpašs stāvoklis. Premjere pieminēja, ka ir spēkā arī ārkārtas stāvoklis pierobežas novados saistībā ar nelikumīgo migrantu pieplūdumu.

Siliņa sprieda – ja piedāvājums par robežas slēgšanu būtu, valdība vērtētu pamatojumu un izsvērtu arī termiņu, uz cik ilgu laiku potenciāli vajadzētu slēgt robežu.

“Noteikti būtu jākonsultējas ar Baltijas valstīm, jo tā ir ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības ārējā robeža. Būtu jāsaprot, kas notiek ar tranzītkravām,” žurnālistiem sacīja Ministru prezidente.

Viņa uzsvēra, ka lēmums būtu attiecīgi jāsagatavo, taču tāda pieteikuma valdībā nav, arī neviena no atbildīgajām institūcijām nav ziņojusi par apdraudējuma risku.