Svētdien, 12. jūlijā, apritēs pieci gadi, kopš NBS pēc Ministru kabineta lēmuma sāka atbalsta sniegšanu robežsardzei uz Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas, lai īstenotu nelegālās imigrācijas atturēšanas pasākumus.

Lēmums tika pieņemts, reaģējot uz Baltkrievijas režīma organizēto migrācijas spiedienu uz Eiropas Savienības un NATO ārējo robežu, nelegālo migrāciju izmantojot kā hibrīdkara instrumentu.

Gada sākumā NBS publiskoja apliecinājumus, kas kārtējo reizi apstiprināja Baltkrievijas tiesībsargājošo un militāro struktūru iesaisti nelegālās migrācijas plānošanā un organizēšanā, migrāciju izmantojot kā vienu no hibrīdkara instrumentiem pret Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu.

Cīņā pret nelegālo migrāciju NBS nodrošina nepārtrauktas karavīru un zemessargu rotācijas uz vidēji septiņu dienu garām maiņām.

Šo piecu gadu laikā ir nodrošināta līdz pat 200 karavīru un zemessargu klātbūtne uz robežas katrā maiņā.

Papildu personāla iesaistei nelegālās migrācijas atturēšanas pasākumos NBS snieguši tehnisko un inženiertehnisko atbalstu robežsardzes infrastruktūras attīstībai un personāla izdzīvošanas spēju uzlabošanai iespējama militāra apdraudējuma gadījumā.

NBS turpina darbu pie Latvijas austrumu robežas stiprināšanas, plānojot un izvietojot pretmobilitātes šķēršļus, kā arī sadarbībā ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pabeiguši teju 20 kilometru gara žoga posma izbūvi uz Latvijas-Krievijas robežas, papildinot robežsardzes spējas un stiprinot Latvijas austrumu robežas drošību.

2024. gadā Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas priekšlikumu vienreizēji nodrošināt robežsardzes amatpersonas ar NBS karavīra kaujas formas tērpa sastāvdaļām.

Šim mērķim no Aizsardzības ministrijas budžeta tika novirzīti aptuveni 4,5 miljoni eiro, nodrošinot robežsardzes personālsastāvu ar mūsdienīgu, operacionālo uzdevumu veikšanai piemērotu formastērpu un ekipējumu.

NBS arī turpmāk ir gatavi sniegt atbalstu robežsardzei atbilstoši drošības situācijai un valdības pieņemtajiem lēmumiem.

Ilgtspējīgai Latvijas austrumu robežas drošības nodrošināšanai būtiska ir robežsardzes tehnoloģisko spēju mērķtiecīga attīstība un modernu robežuzraudzības risinājumu ieviešana, kas ļaus efektīvāk īstenot robežapsardzības uzdevumus.

Jau ziņots, ka robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts intervijā Latvijas Radio pauda nepieciešamību pēc lielāka NBS atbalsta robežsardzei.

“Nevarētu teikt, ka armija mūs neatbalsta šobrīd – atbalsta,” viņš teica, tomēr uzsverot, ka būtu nepieciešams pārskatīt iesaistes formas un intensificēt šo atbalstu.

Izaicinājumus uz Latvijas ārējās robežas viņš vērtēja kā ļoti lielus.

Patlaban visi izaicinājumi ir uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, viņš norādīja.

Robežsardzes priekšnieks skaidroja, ka ļoti intensīvi robežsargus atbalsta Valsts policija.

Vienlaikus armijas iesaiste nepieciešama lielākā apjomā, viņš norādīja.

Tās būtu papildu patruļas, papildu vienības pārkāpēju pārtveršanai un pārkāpumu novēršanai.

Vaicāts, kāpēc Latvija patlaban izjūt tik lielu nelegālās migrācijas spiedienu, Pujāts vērtēja, ka tam ir vairāki iemesli.

Piemēram, tas, ka Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām, kā arī tas, ka Latvijā sabiedriskajiem medijiem aizliegts translēt krievu valodā.

Tāpat to veicina Krievijas naratīvi, ka Latvijas teritorija tiek izmantota Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijai, kā arī vēlēšanu tuvošanās Latvijā.

Arī iepriekš novērots, ka dažādi Latvijā pieņemti politiskie lēmumi un citi politiski notikumi pastiprina nelegālās migrācijas instrumentalizāciju, atzina Pujāts.

Viņš vērtēja, ka tas notiek arī patlaban, īpaši tā varētu būt vēlēšanu tuvošanās.

Mērķis ir radīt Latvijas iedzīvotājos neapmierinātību ar esošo parlamentu un valdību, lai panāktu sev vēlamu politiķu nonākšanu nākamajā Saeimā, radītu spriedzi Latvijā un sabiedrības šķelšanos, norādīja Pujāts.

Kā vēstīts, valdība līdz šī gada 31. decembrim pagarinājusi pastiprinātās robežapsardzības režīmu Baltkrievijas pierobežā.

Tas noteikts Baltkrievijas radītās paaugstinātās nelegālo migrantu plūsmas dēļ.

Pērn kopumā robežsardze novērsusi 12 046 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Baltkrievijas-Latvijas robežu.

Humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana pērn nav liegta 31 nelegālajam migrantam.

2024. gadā no Baltkrievijas-Latvijas robežas nelikumīgas šķērsošanas tika atturēti 5388 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ valstī tika uzņemti 26 cilvēki.

Šogad no robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti jau 7634 cilvēki.