liepajniekiem.lv
4. jūlijā – tieši pirms 82 gadiem – Rīgā nodedzināja Lielo Horālo sinagogu kopā ar lūgšanu namā esošajiem cilvēkiem un vēl četras Rīgas sinagogas, kas izvērtās par simbolisku nacistu īstenotā holokausta aizsākumu Latvijā.
Tas notika laikā, kad latviešiem vēl acu priekšā bija “baigajā gadā” Staļina kliķes pastrādātās šausmas un 14. jūnija deportāciju sāpes. Tāpēc daļa Latvijas iedzīvotāju fašistus uztvēra kā atbrīvotājus, tomēr drīz vien sekoja vilšanās. Jo jaunie okupanti īstenoja tieši to pašu, ko Staļins.
Vācijas Drošības policija, kas ieradās Rīgā uzreiz pēc okupācijas, nodarbojās ar nacistu režīmam nevēlamu personu meklēšanu un iznīcināšanu. Un tas ebreju tautai bija īpaši traģisks laiks, jo netika šķirots neviens ne pēc vecuma, ne dzimuma.
Milzu ciešanas piedzīvoja arī Liepājas ebreji. Nacistiem ienākot mūsu pilsētā, šeit dzīvoja ap 6500 ebreju, bet gada beigās bija palikuši vairs tikai 1050, norāda Liepājas Ebreju draudze.
1942. gada 1. jūlijā 832 ebreji tika ieslodzīti Liepājas geto, kurus 1943. gada 8. oktobrī pārveda uz Rīgas koncentrācijas nometnēm, bet tālāk uz Aušvicu. Holokaustā izdzīvoja tikai 3 procenti no Liepājas ebrejiem.
Režīmi cits citu neieredz, tā arī nacisti un komunisti pagājušā gadsimta 40. gados nesaudzīgi uzsvēra viens otra pastrādātās zvērības.
Vācu laikā atklājās komunistu patiesā, līdz tam oficiāli slēptā seja. Sarkanie tad atklāti nesludināja teroru pret padomju varas pretiniekiem pretēji 1919. gadam, kad uz nāvi notiesāto kontrrevolucionāru vārdus publicēja pat laikrakstos.
Pēc padomju varas ienākšanas un Latvijas okupācijas avīzes nerakstīja par politiskajām apcietināšanām, notiesāšanām vai nošaušanām.
Pēc lielinieku padzīšanas atklājās čekas zvērības. Grāmatā “Lai dzīvo padomju Latvija!”, kas gan iznāca vācu okupācijas laikā un tādēļ propagandas dēļ uztverama kritiski, rakstīts, ka tieši 1941. gada 4. jūlijā (sinagogu dedzināšanas dienā) Rīgas centrālcietuma pagalmā sāka padomju režīma noslepkavoto atrakšanu.
Nākamajā dienā laikraksts “Tēvija” ziņojis, ka “centrālcietumā 27., 28. un 29. jūnijā nošauti 98 latviešu patrioti. Lielajā kapenē atrasti 62 upuri. Mazākā kapenē atrasti 36 upuri.” Ticis atrasts arī 73 personu saraksts, kas 1941. gada jūnijā beigās Rīgā tika notiesāti uz nāvi, jo “nodarbojās ar kontrrevolucionāru darbību”. Starp viņiem bija arī Latvijas armijas pulkveži un valsts ierēdņi.
Tieši tā, kā to okupētajās Ukrainas teritorijās šobrīd dara Putina režīms un tā specdienesti, arī pirms Vācijas iebrukuma 1941. gadā Latvijā sāka pazust cilvēki – viņus apcietināja padomju vara un ļaunākajā variantā spīdzināja un nogalināja.
Pēc 1940. gada 17. jūnija daži augsti latviešu armijas virsnieki izdarīja pašnāvību, paredzot sekojošos bēdīgos notikumus, un, iespējams, tādējādi sevi pasargāja no pazemojuma un mokām.
Tas bija laiks, kad satikās divi asiņaini režīmi un Latvijas tauta bija ierauta vēstures lamatās. Pēc tam mūsu priekštečiem pārmeta darbošanos gan vienā, gan otrā pusē. Tas bija tumšs laiks, kad nebija uzvarētāju un kas ievadīja ilgstošu nebrīvi.
Mūsdienu Krievija ir komunisma un nacisma sakausējums.
Un propaganda, ja melo, tad melo trīskārtīgi – tā, lai zāle nekustas. Jā, varbūt jāatkārtojas, bet tas ir nacistiskās Vācijas galvenā ideologa Jozefa Gēbelsa princips, ka lielākiem meliem sarodas vairāk dzirdīgu ausu.
Aizvadītajā nedēļā, runājot par Krievijas propagandistiem, interesanti bija vērot, kā mainās tonis, vērtējot “Vagner” kaujinieku paveikto un viņu līderi Jevgēņiju Prigožinu. Izrādās, viņu sasniegumi nemaz neesot tik “spīdoši”, izrādās, Krievijas regulārā armija lielo Mariupoli “atbrīvoja” daudz ātrāk nekā vāgnerieši nelielo Bahmutu, izrādās… vēl šis un tas.
To jau Rietumi, protams, zināja tāpat, bet Krievijas iedzīvotāji atkal tiek “pārprogrammēti”, dodot garšot skābu ķīseli un tautai lēnām iegalvojot, ka tas ir salds medus.
Krievijā tiek noņemti plakāti ar aicinājumu iestāties privātajā militārajā kompānijā “Vagner”, to vietā jau uzkabināti aicinājumi iet karot Krievijas regulārās armijas sastāvā.
Vārdu sakot, “Vagner” tiek ne tikai iznīcināts, bet arī darīts viss, lai noniecinātu viņu iepriekš slavēto veikumu un mēģinātu dzēst “nepareizo vēsturi”.
Putina režīma melīgajā propagandā pavisam tieši līdz šim bija iesaistīti arī krievu algotņu bandas “Vagner” dibinātājam Prigožinam piederošā mediju holdinga “Patriot” izdevumi. Tagad tie savu darbību pārtraukuši.
Likvidējas “Nevskie Novosti”, “Ekonomika Segodnja”, interneta izdevums RIA FAN, kas tika vainots Krievijas propagandas un dezinformācijas kampaņā par Krievijas iebrukumu Ukrainā un tādēļ izpelnījies sankcijas.
Prigožina neizdevies valsts apvērsuma mēģinājums vai vismaz tā inscenēšana pagaidām diemžēl Ukrainas spēkiem kaujas laukā nav palīdzējusi. Tomēr, lai arī sastopoties ar sīvu Krievijas armijas pretestību, ukraiņu karaspēks uz priekšu lēnām virzās. Vilcināšanās ar kaujas lidmašīnu un tālākas darbības ieroču piegādi maksā dārgi – ukraiņu dzīvības.
Bieži mums – latviešiem un baltiešiem – izpratne par tiem draudiem, kas nāk no austrumiem, ir skaidrāka nekā vecajā Eiropā. Vai tiešām viņi joprojām domā, ka Putina imperiālistiskie nodomi un sapnis par krievu pasaules varenību ir kādas bērnu spēles?
Vēsture jāmācās tāpēc, lai izprastu nākotni. Pretējā gadījumā nākotnes nebūs.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Rit XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII Deju svētki.
Turpinās stīvēšanās par valdošās koalīcijas paplašināšanu.
Satversmes tiesa par neatbilstošām atzīst bērnudārzu pedagogu algas.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Krīze Rīgas domē sasniedz kulmināciju – atkāpjas mērs Mārtiņš Staķis.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
ES līderi tiekas ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu.
Turpina vērtēt neizdevušos militāro apvērsumu Krievijā.
Vērienīgi protesti un pamatīgi grautiņi Francijā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņo, ka pretuzbrukums virzās lēni, jo Ukraina nevēlas veltīgi riskēt ar savu karavīru dzīvībām.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.