liepajniekiem.lv
Daži pasaules globālās politikas veidotāji cenšas neizrādīt, ka baidās no ASV prezidenta dusmām. Un viņiem pat izdodas atklāti pretdarboties, nemaz tik ļoti sev nekaitējot.
Tāpēc, ka Trampa draudi mēdz nepiepildīties, bet rīcība, ja tā seko, var būt nepietiekama, lai piespiestu krist ceļos. Palūkosimies, kādi ir jaunākie ASV prezidenta draudi.
Tramps iepriekšējā nedēļā atkal vērsās pret Ķīnu. Precīzāk, ne pirmo reizi piedraudējis ar 100 procentu tarifu noteikšanu Ķīnas precēm, kā arī brīdinājis, ka atcels plānoto tikšanos ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.
Tarifi stāšoties spēkā 1. novembrī, un tā esot atbilde uz “Ķīnas ārkārtīgi agresīvām darbībām”.
Trampu, iespējams, sadusmoja tas, ka Ķīna piemēro eksporta kontroli retzemju minerāliem, iespējams, kas cits, jo viņa retorika, kā allaž, ir ļoti nekonkrēta.
Vai 1. novembrī šie tarifi stāsies spēkā? Domāju, ka ne, jo Ķīna ir pietiekami spēcīga, lai varētu izziņot savus pretsoļus. Varbūt Tramps pirms tikšanās ar Dzjiņpinu vienkārši gatavo sev labvēlīgāku sarunu augsni? Domāju, jā.
Jau vairākas nedēļas karsts kartupelis ir iespējamā ASV tālas darbības raķešu “Tomahawk” nodošana Ukrainai.
Pagājušajā nedēļā Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim bija pat divas telefonsarunas ar Trampu, kurās laikam gan kungi apsprieda arī šo jautājumu.
ASV lēmums joprojām ir miglā tīts.
Sākumā bija informācija, ka ASV apsver šādu variantu, nu pēdējā ziņa ir, ka Tramps “varētu nodot, ja Putins tuvākajā laikā neizbeigs karu…” Ai, ai… Atkal tiek lietoti vārdi “varētu”, “iespējams”, “visticamāk”…
Ikvienam taču ir skaidrs, ka Krievija negrasās izbeigt karu ne šodien, ne tuvākajā laikā. Jautājums tad atkal būtu: kas ir tuvākais laiks – nedēļa, mēnesis, trīs mēneši?
Un tad vēl Tramps turpina savu retoriku, ka varbūt viņš šajā jautājumā parunās ar Putinu un padraudēs, bet varbūt neparunās…
Ļoti gribētu kļūdīties, bet es domāju, ka ASV nekādas “Tomahawk” raķetes Ukrainai nenodos. Atcerēsimies, ka
ASV regulāri draud Krievijai ar dažādām sankcijām, taču karš nebeidzas, bet draudi tik un tā neīstenojas.
Vēl pavisam nesen ASV bija viens labs sabiedrotais – skaitliski visvairāk apdzīvotā valsts pasaulē – Indija, kas, piemēram, nebrāļojās ar Ķīnu. Bet Tramps savā starptautisko attiecību stilā izdarīja tā, ka Indijas premjerministrs Narendra Modi sāka meklēt sabiedrotos Ķīnā un Krievijā.
Vēl šogad Modi Trampam bija “lielisks draugs”, bet Tramps Indijas vadītājam “paraugs labam līderim”.
Tramps “draugam” un Indijas precēm uzlika 25% muitas tarifu (stājās spēkā augusta beigās) par to, ka Deli iepērk Krievijas naftu, kas ir agresorvalsts svarīgs ienākumu avots kara turpināšanai Ukrainā.
Jāpiekrīt tādā ziņā, ka nevajag pirkt Krievijas naftu, bet labi draugi pirms tam apsēžas pie sarunu galda, varbūt pat Tramps varēja piedāvāt naftu iepirkt no ASV, ja reiz ir darījumu cilvēks, un attiecības ar Modi balstīt uz abpusējas cieņas principa?
Tā vietā viņš izvēlējās regulu “skaldi un valdi”.
Un kāds ir rezultāts? Analītiķi norāda, ka pēc pēdējām ziņām Indija nebūt nepatērē mazāk Krievijas energoresursu. Un globāli Trampa dēļ Rietumi var zaudēt Indiju kā iespējamo sabiedroto pretstāvei Ķīnai, Krievijai, Baltkrievijai, Ziemeļkorejai.
Un aizvadītajā nedēļā notika kāds, trampaprāt, briesmīgs notikums – viņš nesaņēma Nobela miera prēmiju!
Tiesa, Venecuēlas opozīcijas līdere Marija Korina Mačado, kas saņēma šo prēmiju, paziņoja, ka velta to Venecuēlas tautai un ASV prezidentam Donaldam Trampam (lai ko tas arī nozīmētu) par viņa atbalstu Venecuēlas demokrātisko spēku kustībai. Varbūt šis fakts nedaudz mazina Trampa skumjas.
Tas, ka ASV prezidents tiešām vēlējās saņemt Nobela miera prēmiju un ka tās nav tikai nīdēju runas, konkrēti izskanēja no ANO Ģenerālās asamblejas tribīnes samērā nesen.
Tramps Ņujorkā lielas auditorijas priekšā sacīja, ka kopš atgriešanās amatā ir pārtraucis vairākus karus (tas ir pārspīlējums) un viņam par to būtu jāpiešķir Nobela miera prēmija.
Personīga pieteikšanās uz Nobela miera prēmiju norāda uz personas merkantilismu, kas ir pretējs altruismam, nesavtībai.
Demokrātiskā sabiedrībā augstākos apbalvojumus piešķir sabiedrība ar organizāciju, īpašu komiteju iesaisti, nevis pats sev. To dara diktatori, piemēram, Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs augstus amatus atvēlē un ordeņus piešķir radiniekiem, tai skaitā dēlam.
Jā, Nobela miera prēmijas ieguvēja izraudzīšanās reizēm raisījusi karstas diskusijas un izpelnījusies asu kritiku. Par tās īpašniekiem kļuvuši arī pretrunīgi personāži.
Prēmiju pasniedz Norvēģijas Nobela komiteja piecu cilvēku sastāvā, kas ievēlēti no Norvēģijas parlamenta.
Nav izslēgts, ka par tās potenciālo saņēmēju varētu būt arī Tramps. Taču ir vismaz divas īpašības, kā viņam ļoti pietrūkst, bet varbūt tādu nemaz nav, – smalkjūtība un kautrīgums. Kaut arī to (ne)esamība noteikti nav izšķiroša.
Turklāt Trampa izpratne par demokrātiju daudziem vairāk atgādina autokrātiju.
Tramps taču zina, ka savulaik – 2009. gadā – Nobela miera prēmija piešķirta ASV prezidentam Barakam Obamam no Trampa nīstās Demokrātiskās partijas “par viņa centieniem stiprināt starptautisko diplomātiju un sadarbību starp tautām”.
Vai šādus nopelnus nevar piedēvēt arī pašreizējam ASV prezidentam? Turklāt Trampa pirmā prezidentūra sekoja pēc Obamas valdīšanas perioda.
Obamam piešķirtā Nobela miera prēmija izpelnījās kritiku tādēļ, ka piešķirta priekšlaikus, proti, avansā, jo apbalvojumam viņš tika izvirzīts, kad prezidentūrā bija vien pabijis 12 dienas.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Notiek drošības un ārpolitikas forums “Rīgas konference”.
Gada inflācija septembrī Latvijā saglabājas 4,1% apmērā.
Latviju apmeklē Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs neizslēdz valdības nomaiņu, ja esošā valdība nespēs strādāt.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Parakstīts Izraēlas un “Hamās” miera plāna pirmā posma galīgais projekts.
Nobela miera prēmija tiek Venecuēlas opozīcijas līderei Marijai Korinai Mačado.
EK prezidente Urzula fon der Leiena iztur divus uzticības balsojumus Eiropas Parlamentā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Francijas premjers Sebastjēns Lekornī nedēļas laikā ir paspējis gan atkāpties no amata tūliņ pēc jaunās valdības izveidošanas, gan ar prezidenta Emanuela Makrona atkārtotu svētību atkal izveidot jaunu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.