Kad tapa šīs rindas, vēl nebija zināms, ko tad kārtējā pirmdienas tikšanās reizē pārmija Valsts prezidents Egils Levits un premjers Krišjānis Kariņš, kā pirmais vērtēs to, ko otrais nedēļas laikā paveicis, un kāds būs ”nākamais uzdevums”.

Neiedziļinoties sarunu raundos un posmos, tikai novērtēšu, ka nekur dikti tālu nav tikts. Ja jaunā, 14. Saeima uz pirmo sēdi sanāks 1. novembrī, proti, pēc nedēļas, un Kariņš solīja, ka tad viesīšot skaidrību, tad gaidām.

Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram nodomam zem debess ir sava stunda, sacīts Bībelē, un līdzīgi izteicās arī premjers.

Arī trešajā sarunu nedēļā (sākusies ceturtā), neraugoties uz potenciālo koalīcijas partneru ”Apvienotā saraksta” un Nacionālās apvienības iebildumiem, ”Jaunā vienotība” spītīgi turpina sarunas ar ”Progresīvajiem” un uzsver, ka nav nepārvaramu šķēršļu četru spēku sadarbībai.

Interesanti, ka aptaujā, ko pēc Latvijas TV raidījuma “Kas notiek Latvijā?” pasūtījuma pirms divām nedēļām veica SKDS, 51 procents iedzīvotāju ir par trīs vai četru partiju koalīciju, turklāt četrinieks bauda lielāku atbalstu – tam ir 29,5 procenti, kamēr trijniekam 21,4 procenti. Vairāk nekā trešdaļa – 35,3 procenti – savukārt ir par koalīciju citādā sastāvā.

Var jau būt, ka koalīcijas veidošanas temps palielināsies, tuvojoties 1. novembrim, tostarp būtu jāsāk strādāt arī pie valdības deklarācijas. Bet – varbūt ”visam jāiet savs laiks”, kā sacīja Kariņš.

Jā, savs laiks uzplaukumam, savs lejupslīdei, savs krīzei. Un, runājot par pēdējo, darāmā netrūkst, tāpēc nevajadzētu kavēties.

Ziemas mēneši tiešām mūsu valstij nebūs viegli, taču man šķiet, ka ir labas iespējas tos pārdzīvot, pretojoties krīzes izpausmju ļaunākajiem scenārijiem.

Cenu pieaugums, īpaši energoresursiem, ir ļoti liels, tāpēc būtu rūpīgi jāuzrauga jau ieviestā atbalsta sistēma, jāidentificē kļūdas un tā jāpilnveido, sniedzot atbalstu pirmām kārtām ģimenēm, kurām tas ir visvairāk nepieciešams.

Pašreizējo situāciju ar energoresursiem un cenām globālajā līmenī ir izraisījusi mūsu kaimiņvalsts – agresors, kurš pilnīgi oficiāli starptautiskā līmenī būtu jāsauc par fašistisku režīmu.

Taču šīs valsts noziedzīgais prezidents nespēs nospiest uz ceļiem ne ukraiņus, ne citus eiropiešus. Jo, piemēram, bailes no tā, ka mēs nesaņemsim Krievijas gāzi, bailes, ka mēs nesaņemsim Krievijas naftu, ir pārgājušas.

Eiropas energoresursu krātuves pildās, un siltie laikapstākļi, ja tādi turpināsies rudenī un arī ziemā, stāvokli var tikai uzlabot. Piemēram, gāzes cenas jau ir kritušās, jā, tās, iespējams, vēl ilgi nebūs tādas, kādas bijām pieredzējuši kaut vai pirms gada, taču tirgus noregulēs svārstības, ieņems citus virzienus un stabilizēsies.

Gada inflācija septembrī Latvijā pārsniedza 22 procentus, un tas nosacīti nozīmē, ka, ja pērnā gada pirmajā rudens mēnesī varējām apēst piecus maizes kukulīšus, tad šā gada septembrī par to pašu naudu tikai četrus, turklāt ceturtajam inflācija apgrauzusi arī galu.

Katram pašam ir jāapdomā, kā ietaupīt, bez kā var iztikt, kā saimniekot racionālāk, kā optimizēt loģistiku un transportlīdzekļu veidus. Varbūt vairāk jāsāk darbināt pašu kājas, varbūt mājās jāsamazina iekšējā temperatūra un jāuzvelk siltas zeķes un džemperītis, nevis jāstaigā šortos un T kreklā. Un neēst vairs tik daudz. Īstais brīdis uzsākt diētu valstī, kurā palielināts ķermeņa svars ir vairāk nekā pusei pieaugušo un piektajai daļai bērnu! Lūdzu, neņemiet ļaunā, ja šie vārdi jums liekas ciniski.

Tikai gribēju teikt, ka katras grūtības mūs norūda un katras pārmaiņas atsedz jaunas iespējas, parādot jaunus apvāršņus.

Nebūs viegli arī kredītu maksātājiem, jo sadārdzinās gan hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi, gan automašīnas līzings vai citi iepriekš ņemtie un jaunie aizdevumi. EURIBOR likme, kas vasaras vidū vēl bija mīnusos, strauji kāpusi un tagad pārsniegusi 1,5 procentus (trīs mēnešu likme) un 2 procentus (sešu mēnešu likme).

Eiropas Centrālā banka, cīnoties ar pieaugošo inflāciju, procentu likmes paaugstina. Bet Latvijā kredītos mājsaimniecībām ir izsniegti vairāk nekā pieci miljardi eiro, kas gan, pēc ekonomistu domām, mērot pret ekonomikas apjomu, neesot liels slogs.

Taču ko teiks ģimene, kuras ikmēneša kredītmaksājums pieaugs par 60 eiro (Latvijas bankas ekonomists Kārlis Vilerts diskusijā “Procentu likmju celšana – rūgtas zāles, lai neielaistu infekciju” šo summu minēja kā palielinājumu, ko izjutīs vairums mājsaimniecību), pārsniegs 100 eiro (katram ceturtajam kredītņēmējam) vai pat 200 eiro (5 procentiem Latvijas kredītņēmēju)? Jāmēģina iztikt.

Jāpārdod mašīna, jānosedz līzings un pāri palikusī nauda jāatdod trūkumcietējiem. Atkal piedodiet, ja kādu aizskāru…

Analītiķi, eksperti, blogeri nenogurstoši meklē un komentē iespējamos Krievijas izraisītā kara tālākos scenārijus, vēro Krievijas propagandistu pieejas maiņu. Jāteic, ka tā nav neinteresanta nodarbe, taču joprojām jautājumu ir vairāk nekā ticamu atbilžu.

Krievija aicina evakuēties cilvēkus no Hersonas, ukraiņi ziņo, ka krievi mīnējuši Kahovkas HES un gatavojas teroraktam, Krievijas aizsardzības ministrs Šoigu apzvana lielvaru kolēģus, lai stāstītu, ka ukraiņi gatavo ”netīro bumbu”… Kara laika propaganda.

Putina režīms taustās kā ezītis pa miglu, jo daudz iespēju tam vairs nav. Ir skaidrs, ka Krievija nevar uzvarēt, ja pasaule turpina atbalstīt Ukrainu. Krievijai ir daudzkārt mazāk resursu. Tāpēc bieži tiek analizēta Putina kodolbumbu kārts.

Šajā jautājumā es ceru vienīgi uz Rietumu spēju paredzēt notikumu gaitu, uz drosmi un izlēmību, ja jāpaveic kas tāds, par ko pirms astoņiem mēnešiem pat iedomāties neviens nevarēja.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Notiek ikgadējais drošības un ārpolitikas forums ”Rīgas konference”.

Jaunās koalīcijas veidošanas sarunas ievelkas.

Faktiskā bezdarba līmenis septembra beigās bija 6,3%.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

No amata atsauc nacionālā rehabilitācijas centra ”Vaivari” valdes priekšsēdētāju Andu Nulli.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Krievija turpina teroru pret Ukrainas valsti un iedzīvotājiem.

ES vienojas par “ceļa karti” enerģijas cenu ierobežošanai.

Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu pārvēlē uz trešo termiņu.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Amatā pabijusi vien sešas nedēļas, demisionē Lielbritānijas premjerministre Liza Trasa.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.