liepajniekiem.lv
Aizvadītajā nedēļā vēl planēta visupirms sekoja līdzi ASV prezidenta kandidātu priekšvēlēšanu debatēm, bet Latvijā turpināja apspriest Krievijas militārā ar sprāgstvielām aprīkotā drona nogāšanos mūsu zemē.
ASV viceprezidentes Kamalas Herisas un eksprezidenta Donalda Trampa abpusējs uznāciens televīzijā priekšvēlēšanu debatēs iezīmēja pavisam atšķirīgu spēku samēru, ja salīdzina iepriekš notikušo Trampa un Baidena dueli.
Pašreizējais ASV prezidents tajās izskatījās vājš. Un Tramps labpatikā varēja sākt berzēt rokas.
Labpatika gan beidzās ātri: Baidens sevi atstatīja no cīņas, un tajā demokrātu ādu glābt devās Herisa, kas republikāni Trampu pirmām kārtām satriec ar savu “jauneklīgumu”.
Kamala nākammēnes svinēs 60 gadu jubileju, kamēr Tramps ir visvecākais oficiāli izvirzītais ASV prezidenta kandidāts valsts vēsturē – viņam ir 78 gadi un trīs mēneši.
Sanāk, ka bumerangs atgriežas pie Trampa paša, jo, kamēr cīņai gatavojās Baidens, Donalds viņu visu laiku sauca par vecu un neadekvātu…
Kamala visai drīz iekaroja publikas simpātijas.
Prokurori (Herisa ir bijusī Kalifornijas štata ģenerālprokurore) ASV vispār diezgan labi kotējas. Un pagājušajā nedēļā notikušajās debatēs Herisa bija pārāka. To atzīst gan analītiķi, gan vēlētāju aptaujas.
Reģistrētie vēlētāji, kuri vēroja debates, 63% pret 37% uzskata, ka Herisa demonstrēja labāku sniegumu.
Uz to norāda CNN veiktās skatītāju debašu aptaujas rezultāti. Pirms debatēm skatītāji bija noskaņoti 50 uz 50.
Tas ir diametrāli atšķirīgs rezultāts, kāds bija pēc pirmajām Trampa un Baidena debatēm. Tad ar 67% pret 33% uzvarēja Tramps.
Un kāds tur brīnums, ka odiozais “alternatīvo faktu” kandidāts drīz steidza paziņot, ka nepiedalīsies vēl vienās televīzijas debatēs ar Kamalu Herisu.
Tādējādi sanāk, ka aizvadītās bija pirmās un pēdējās TV debates šo divu kandidātu starpā. Visai dīvaini, ja ņem vērā, ka ASV mēdz saukt par demokrātijas citadeli…
Kā var būt tā, ka vēlētājiem ir liegta iespēja vismaz vēlreiz novērtēt abu kandidātu uzskatus un zināšanas?
Jā, TV debates nav vēlēšanas, un fakts, ka kāds no kandidātiem sevi tajās labāk pasniedz, nebūt nenozīmē, ka viņš arī uzvarēs vēlēšanās.
Tramps acīmredzami nobijās no tā, ka publiskās debatēs atkal zaudēs, kaut gan, protams, viņš pats nosauca sevi par uzvarētāju.
Tas nav nekāds pārsteigums, ņemot vērā viņa komunikācijas stilu, allaž sev vēlamo uzdodot par īstenību, neraugoties uz faktiem, kas liecina par pretējo.
Daudzus pasaulē un Latvijā uztrauc Trampa dīvainā attieksme pret Krievijas agresiju Ukrainā, vēlme brāļoties ar Putinu un Kremļa naratīvu atkārtošana. To aģentūrai LETA norādīja politikas zinātnes doktors un ASV politikas vērotājs Mārtiņš Hiršs.
Viņš, komentējot Trampa un Herisas debates, sacīja, ka republikāņu kandidāts haotiski mētājās starp tematiem, nespēja līdz galam pabeigt nedz teikumu, nedz domu.
Tādējādi Tramps kaut kādā mērā nonāca Baidena iepriekš spēlētajā lomā, piedodiet, “vecā āža slazdā”.
Kamēr Herisa, runājot par politisko piedāvājumu, savus izteikumus pamatoja, Tramps mētāja sazvērestības un izteica vismaz 30 nepatiesu apgalvojumu.
Kara sakarā Tramps izteicās tieši tā, kā vairāku citu valstu vadītāji, kas stingri nenostājas Ukrainas pusē, proti, viņš esot “par mieru”. Piemēram, tieši tāpat kā Ķīna, kā Ungārija.
Jautājums: kā šis miers varētu iegūt praktiskas aprises? Vai tādā veidā, ka Ukraina atsakās no savām teritorijām?
Herisa turpretī Krieviju nosauca par agresorvalsti un apstiprināja, ka ukraiņiem ir tiesības aizstāvēt savu zemi un šajos centienos viņi ir jāatbalsta.
Visspilgtāk Kremļa naratīvs no Trampa mutes izskanēja kara sākuma traktēšanā, sak, Baidena administrācija kaut kādā ziņā esot vainojama par to, jo Putins esot vēlējies par visu vienoties diplomātiski, bet neviens to nav ņēmis vērā.
Nekas cits Putinam neesot atlicis, kā sākt karu…
Dīvains arguments asiņaina kara sākšanai 21. gadsimtā pret kaimiņvalsti, kad pašu Krieviju nekas neapdraud.
Murgi par to, ka NATO Ukrainas izskatā pietuvosies Krievijas robežām, ir neizprotami, jo Kremlis ar savu agresiju panāca tieši pretējo – savas robežas garumu ar NATO palielināja vismaz par pusotru tūkstoti kilometru, jo aliansē iestājās gan Somija, gan Zviedrija.
Karš pietuvojies arī Latvijai.
Spilgts piemērs ir Krievijas militārā ar sprāgstvielām uzlādētā drona nogāšanās, paldies dievam, kaut kur mežā Rēzeknes novadā, pirms tam vismaz 100 kilometru ceļā blandoties pa mūsu debesīm.
Notikušais diemžēl apliecina to, ka mūsu bruņotie spēki nav gatavi šādiem incidentiem, komandējošais sastāvs strādā pēc kaut kādām instrukcijām, kas, iespējams, tapušas miera laikam, turklāt amatpersonas nespēj sakarīgi paskaidrot notikušo un galu galā sabiedrībai rada nopietnas šaubas, vai mēs vispār spējam šāda tipa lidaparātus notriekt.
Tiešām ļoti bēdīgi. Īpaši, ņemot vērā, ka Krievija šādi testē NATO dalībvalstu spēju reaģēt un secina, ka nespēj.
Šajā sakarā visnotaļ spilgti izteicās Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks, kurš norādīja, ka
Krievija veic “cinisku izlūkošanu ar kauju”, lai, izmantojot “salami taktiku”,
pārbaudītu, kad NATO patiesi būs gatava aizstāvēt savas robežas.
Ja reiz mēs nespējam pieņemt apsteidzošus lēmumus, kas atbilst mūsdienu situācijai, varbūt spēsim adekvāti sagatavoties kaut vai novēloti?
Labi, ka incidents beidzās bez sprāgstvielu detonēšanas pa cilvēkiem vai kādiem nozīmīgiem objektiem un iztikām bez upuriem.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Gada inflācija augustā Latvijā saglabājās 0,7% līmenī.
Nokritušais Krievijas drons rada bažas par gaisa telpas drošību.
Aviokompānijas “airBaltic” akcijas apsver iegādāties “Lufthansa”.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ministru prezidente Evika Siliņa vizītē Ukrainā paziņo par Latvijas turpmāko atbalstu daudzcietušajai valstij.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Eiropas Centrālā banka pazemina procentlikmes.
Centrāleiropā plūdi, satiksmes un elektroapgādes traucējumi.
Maskava piedzīvo masveidīgu ukraiņu lidrobotu uzlidojumu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Demokrātu partijas kandidāte ASV prezidenta amatam Kamala Herisa priekšvēlēšanu debatēs televīzijā ir pārāka par republikāni Donaldu Trampu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
