liepajniekiem.lv
Banāni sagatavoti
Piedodiet, ka ironizēju, bet nosaukumi mudina kādu pavilkt uz zoba. Šodien beidzas partiju sarakstu iesniegšana 14. Saeimas vēlēšanām, un varēs beidzot mierīgu prātu aplūkot visus sarakstus un kandidātus, kritiski izvērtēt partijas, kas patiesi nodarbojas ar politiku, un tās, kurās sasēduši neveiksminieki, dažādu iemeslu dēļ nespējuši pašapliecināties iepriekšējās partijās un/vai darbavietās.
Šajās vēlēšanās atkal dzirdēsim saldus populistiskus solījumus, kuriem nav nekāda sakara ar planētu Zeme un mūsu tās apdzīvoto daļiņu. Un klausīsim šos vārdus pat vairāk un biežāk, nekā ierasts.
Īpaši nelāgi tas izskatās laikā, kad pasauli skāruši globāli drošības apdraudējumi, kurus izraisījis Krievijas fašistiskais režīms pie Latvijas robežas.
Mēdz teikt, ka ļaudīm ir īsa atmiņa. Laikam jau gan. Vai atceraties odiozo Joahimu Zīgeristu un banānus, kurus viņš dalīja? Ņujorkai esot iebildumi pret pērtiķu vārdā nosauktajām bakām. Vai latviešiem nav nekādu iebildumu, ja viņiem dala banānus? Pirms aptuveni 30 gadiem nebija.
Mani vērojumi rāda, ka atmiņas dziļums daudziem beidzas aptuveni trijos gadu desmitos. Tas nozīmē, ka Latvijā un ne tikai atkal iestājies “banānu laiks”.
Starp citu, banānu triku nesen izspēlēja kāda lielveikalu ķēde, kas ienāca Latvijā. Un, ziniet, nostrādāja.
Protams, uz cilvēku prātiem sekas atstājis gan pandēmijas periods (un daļā sabiedrības paniskas bailes no potēm), gan karš Ukrainā. Un svarīgi ir izvērtēt notiekošo ar vēsu galvu, nepakļauties banānu piegādes un makaronu karināšanas partijām, maznozīmīgos jautājumus abstrahējot no būtiskām lietām.
Nu, sakiet, kā var ticēt, piemēram, uzņēmējam, par vienu no Latvijas oligarhiem dēvētajam Šleseram, kas savulaik vairākkārt Latvijas politikā nācis un gājis kā pa caurstaigājamo sētu, nokārtojot savus jautājumus un politiku it kā pametot? Viņš dibinājis, vadījis un atstājis vairākas partijas, iepinies vairākos skandālos.
Jau kopš pērnā gada viņš lieto terminu “Kariņa–Levita režīms”… Paldies Dievam, Latvija vismaz pagaidām ir demokrātiska republika, kuras pamatā ir Satversme un likumus lemj Saeima. Tāpēc teikt, ka te saimnieko Ministru prezidenta un Valsts prezidenta vārdā nosaukts režīms, ir, maigi izsakoties, nicinoši pašam pret savu valsti.
Turklāt daļa no viņa partijas iepriekš paustā vismaz daļēji atbilst Krievijas naratīviem un publiskajās sanākšanās bieži vien viņam blakus manāmi prokrieviski personāži.
Taču gan Šleseram, gan citiem ir visas tiesības mūsu valstī izpausties, dibināt partijas un tikt ievēlētiem. Stāsts ir par ko citu – par vēlētāju varēšanu izvērtēt potenciālo deputātu spēju kalpot tautai, nevis iet savtīgus ceļus. Ar to nebūt negribu teikt, ka mans favorīts ir Krišjānis Kariņš vai Egils Levits.
Pirms izdarīt izvēli, būs krietni jādomā, kam atdot savu balsi. Ja nespēšu atrast pašu labāko no labākajiem, izvēlēšos mazāko ļaunumu. Un noteikti to vidū nebūs viendienīšu partiju, kuras pat nespēj savākt pilnu kandidātu listi. Jau tas vien ir rādītājs, cik nopietna ir konkrētā organizācija.
Šajās vēlēšanās priekšplānā izvirzījušies valsts drošības apdraudējumi, tāpēc katrai partijai bez aplinkiem ir jāpauž sava attieksme pret Krievijas agresiju Ukrainā. Taču arī it kā potenciālo nosodījumu šajā jautājumā sabiedrībai ir jāuztver kritiski – jāraugās uz sarakstos esošajiem cilvēkiem, visupirms uz viņu līdzšinējiem darbiem.
Mīlestība ar gāzes smaku
Atgriežoties pie vēsturiskās atmiņas, amnēzija ļoti nopietni ir skārusi mūsu austrumu kaimiņzemi. Cik vienkārši, izrādās, ir aizmirst to laiku, kad padomijā dzīvojām aiz dzelzs priekškara, kad bija tikai viena partija, kad bija tikai viena taisnība un citādi domājošos lika aiz restēm par pretpadomju propagandu vai spundēja trakonamos.
Pie šādas dzīves atgriežas Krievija, kuras cilvēkus no televīzijas ekrāna zombē 24 stundas diennaktī.
Putina fašistiskais režīms savu sabiedrību strauji izolē no civilizētās pasaules, atklāti pauž genocīdu kultivējošas idejas un tās īsteno pret ukraiņu tautu un pret mazajām tautām Krievijas Federācijas sastāvā.
Pasaulē aizvien uzdod jautājumu, cik ilgi var turpināties agresorvalsts īstenotais neprāts Ukrainā? Piecu mēnešu laikā izkristalizējusies atbilde ir: tikai līdz pilnīgai Krievijas karaspēka sakāvei karalaukā. Jo nekas cits – ne ekonomiskās un finanšu sankcijas, ne Makrona zvani Putinam, ne kritušo skaits (pagājušajā nedēļā, pēc Ukrainas aprēķiniem, kopš kara sākuma bija gājuši bojā vairāk nekā 40 tūkstoši Krievijas karavīru) – nespēj kara šausmas apturēt pietiekami ātri.
Pagājušajā nedēļā civilizācija atkal bija lieciniece vairākkārtējām Krievijas zvērībām.
Neģēlīgākā, iespējams, – Doneckas apgabala Oleņivkas cietuma apšaudīšana, lai slēptu gūstekņu spīdzināšanas pēdas un slepkavības, kā arī lai kara noziegumos apsūdzētu Ukrainas armiju.
Šajā cietumā turēja Ukrainas karagūstekņus, arī varonīgos Mariupoles aizstāvjus.
Pieminēju ekonomiskās sankcijas, taču nesaku, ka tās ir neiedarbīgas. Ir pat ļoti, tikai to iedarbība ir lēna un vēlāk Krievijai var kļūt mokoša. Īstermiņā Putinam naudas pietiek, lai finansētu karu, tam palīdz arī šā brīža augstās naftas un gāzes cenas.
Krievijas režīms, šķiet, nedomā par nākotni, bet gan par šodienu. Gāzes piegāžu samazināšana Eiropai, piemēram, ir neizprotams solis. Vai tā viņi grib piespiest Eiropu sevi mīlēt? Jo ātrāk tiks aizgriezts Krievijas gāzes krāns, jo ātrāk Eiropa būs spiesta rīkoties jaunā realitātē. Jā, būs jāpārdzīvo enerģētiskā krīze, taču pēc tam tirgus visu saliks pa plauktiem. Un lielākā cietēja būs tieši Krievija, nevis Eiropa un pasaule.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Partijas aktīvi iesniedz sarakstus Saeimas vēlēšanām.
“Gazprom” pārtrauc gāzes eksportu uz Latviju.
Mediķi pārmet valdībai solījumu nepildīšanu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
CVK priekšsēdētājai Kristīnei Bērziņai karsts darba periods pirms 14. Saeimas vēlēšanām.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Krievijas armija turpina slepkavot Ukrainā.
Sasprindzinājums uz Serbijas un Kosovas robežas.
Eiropa vienojas par plānu dabasgāzes taupīšanai.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
ASV prezidents Džo Baidens apsveic Baltijas valstis simtgadē kopš diplomātisko attiecību izveidošanas ar Savienotajām Valstīm.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
