Nodarbināto īpatsvars ar augstāko izglītību Latvijas darba tirgū sasniedzis 41,5%
Latvijas darba tirgū 2025. gada sākumā no 863 000 nodarbināto vecumā no 15 gadiem 41,5% bija augstākā izglītība, kas salīdzinājumā ar 2021. gadu ir pieaugums par 2,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
LETA
Tostarp 22,1% nodarbināto bija maģistra grāds, kamēr bakalaura grāds bija 14,7%, koledžas izglītība – 4,1% un doktora grāds – 0,7%.
Dati arī liecina, ka vidējā izglītība pagājušā gada sākumā bija 38,3% nodarbināto.
Arodizglītību pēc vidējās izglītības bija ieguvuši 12,2%, pamatskolas izglītību – 7,6%, bet sākumskolas izglītību – 0,4% nodarbināto.
Tāpat dati liecina, ka 2025. gada sākumā Latvijā 31,4% iedzīvotāju bija augstākā izglītība, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš.
Salīdzinot ar 2024. gadu, sieviešu ar augstāko izglītību īpatsvars pieaudzis par 0,6 procentpunktiem – līdz 37,5%, kamēr vīriešiem tas ir palicis iepriekšējā gada līmenī un bija 24,1%.
Kopš 2019. gada vīriešu ar augstāko izglītību īpatsvars pieaudzis par 1,1 procentpunktiem, bet sieviešu – par 3,9 procentpunktiem.
Statistikas pārvaldē arī atzīmē, ka 2025. gada sākumā 54,6% iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā bija nodarbināti.
Starp valstspilsētām augstākais nodarbinātības līmenis bija Rīgā – 57,1%, Valmierā – 56,7% un Ogrē – 56,2%, seko Jelgava – 55,5%, Jūrmala – 54,4%, Liepāja – 52,8%, Jēkabpils – 51,6%, Ventspils – 50,2%, Rēzekne – 49,9% un Daugavpils – 48,2%.
Augstākais nodarbinātības līmenis bija Mārupes (65,1%), Ādažu (63,2%), Ķekavas (63,1%), Ropažu (62,1%) un Salaspils (60,3%) novados 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju vidū.
Nodarbinātības līmenis starp 55-60% bija tādos novados kā Siguldas (59,4%), Olaines (58,9%), Saulkrastu (58,4%), Ogres (57,1%) un Jelgavas (55,4%).
Taču lielā daļā novadu nodarbinātības līmenis bija starp 50-55%. Tostarp Smiltenes novadā – 54,8%, Cēsu novadā – 54,8%, Valmieras novadā – 54,4%,Tukuma novadā – 53,6%, Bauskas novadā – 53%, Dienvidkurzemes novadā – 52,8%, Gulbenes novadā – 52,6%, Dobeles novadā – 52,1%, Ventspils novadā – 51,6%, Limbažu novadā – 51,6%, Saldus novadā – 51,3%, Jēkabpils – novadā – 51,2%, Kuldīgas novadā – 51,2%, Talsu novadā – 51,1%, Madonas novadā – 50,9%, Alūksnes novadā – 50,8%, Aizkraukles novadā – 50,5% un Preiļu novadā – 50,2%.
Zemākais nodarbinātības līmenis bija Krāslavas novadā – 44,4%, Ludzas novadā – 45,4%, Augšdaugavas novadā – 46,6%, Valkas novadā – 46,8%, Rēzeknes novadā – 47,8%, Līvānu novadā – 48,7% un Balvu novadā – 49,3%.
