Opozīcijas pārstāvji arī šajā gadījumā nodokļu samazināšanā saskatīja iespējas mazināt ēnu ekonomiku. Butāns norādīja, ka līdz šim MUN maksātāju skaits ir sarucis no 44 000 uz 8000.

“Pamats domāt, ka liela daļa no tiem, kuri savulaik lietoja mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, šobrīd to vairs nedara un ir ēnu ekonomikā tieši tāpēc, ka 25% likme vienkārši ir nesamērīga,” sprieda politiķis.

Nacionālās apvienības deputāts uzskata, ka 18% būtu “samērīgs nodoklis”, kas ļautu legalizēties tiem, kuri ir ēnu ekonomikā, un palīdzētu tiem, kuri strādā MUN režīmā un pašlaik “cieš no dzīves sadārdzinājuma”.

Deputāts Jānis Vitenbergs (NA) pauda – ja koalīcija neatbalsta šo priekšlikumu, kura mērķis ir palīdzēt mazajiem uzņēmējiem, tad valdības partiju pārstāvjiem esot jānāk ar saviem priekšlikumiem uzņēmēju atbalstīšanai.

Vitenbergs akcentēja, ka “ģimeņu uzņēmēji” ir jāatbalsta, lai viņi varētu turpināt dzīvot arī reģionos un viņiem būtu iespēja pabarot savas ģimenes.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) vērsa uzmanību, ka Saeimā šodien pieņemtais valdības piedāvājums nosaka atteikšanos MUN augstākās likmes – 40%, saglabājot tikai 25% likmi.

Ašeradens vērsa uzmanību, ka cilvēkiem, kuri turpinās maksāt 25% likmi, tas būs vienīgais viņu sociālo iemaksu avots un 80% no šīs nodokļa likmes aizies sociālajām iemaksām.

“Valdība savu uzdevumu ir pildījusi un atvieglojusi mazajiem uzņēmējiem nodokļu slogu, lai viņi varētu normāli funkcionēt tirgū,” pauda finanšu ministrs.

Deputāte Vīksna mudināja noteikt 18% likmi, lai tādējādi Latvijā nodrošinātu konkurētspējīgu mazo biznesu salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu. Politiķe domā, ka zemāka likme atbalstītu mazo biznesu reģionos, palīdzētu cīnīties ar ēnu ekonomiku un palielinātu arī jauno uzņēmēju skaitu.