Visizplatītākais krāpšanas veids ir vikšķerēšana jeb tālruņa zvanu uzbrukumi un krāpšana, kad noziedznieki uzdodas par Valsts policijas un citu iestāžu darbiniekiem.

Vikšķerēšana veido aptuveni 79% no visām krāpšanām.

Tāpat aktuāla ir smikšķerēšana jeb krāpniecisku īsziņu sūtīšana un investīciju krāpšana.

Ja agrāk krāpnieki pamatā runāja un rakstīja krieviski, tagad viņi sākuši izmantot arī latviešu valodu.

VP priekšnieks Armands Ruks piektdien preses konferencē kārtējo reizi aicināja sabiedrību neuzķerties uz krāpnieku zvaniem.

Turklāt jāuzmanās no tā, ka krāpnieki savās darbībās izmanto mākslīgo intelektu, piemēram, panākot, ka upurim piezvana it kā pat Valsts prezidents.

Lai arī policija ir veikusi noziedznieku aizturēšanas, Ruks brīdināja, ka krāpnieki uzdarbojas no Krievijas, Baltkrievijas, Krievijas okupētajām teritorijām Ukrainā, kā arī no cietumiem.

Šie noziedznieki savas darbības izvērsuši daudzviet pasaulē un policijas sadarbība ar ārvalstīm kriminālprocesos nav viegla.

LETA jau rakstīja, ka viens no pēdējā laika skaļākajiem gadījumiem noticis Kuldīgā, kur sievietei izkrāpti 160 000 eiro.

Sievietei zvanījuši krāpnieki, kuri uzdevušies par bankas darbiniekiem.

Krāpnieki sievietei lietotnē “Whatsapp” nosūtīja viltus apliecību, cenšoties pārliecināt, ka viņa runā ar policijas darbiniekiem, kam sieviete noticējusi.