Zemais bērzs ir viena no četrām Latvijā sastopamajām bērzu sugām. Āra bērzs un purva bērzs ir lieli koki ar raksturīgo balto mizu (tāsi), savukārt pārējās bērzu sugas ir nelieli krūmi.

Ja pundurbērzs (Betula nana), kas gada koka godā tika celts 2005.gadā, ir ļoti reti sastopams augsto purvu un purvaino priežu mežu iemītnieks, tad zemo bērzu Latvijā var sastapt samērā reti – vairāk Latvijas austrumu un ziemeļu daļā.

To var novērot pārejas un zāļu purvos, pārmitros zālājos, kā arī pārpurvotos ezeru krastos un mitros, skrajos mežos, skaidro Leiburgs.

Zemais bērzs ir neliels krūms, kas var sasniegt līdz divu metru augstumu.

Tam raksturīgi stāvi zari, brūna miza un iegarenas, nedaudz ādainas lapas ar zobainu malu un noapaļotu lapas galu.

Līdzīgi kā citiem bērziem, arī zemajam bērzam ir spurdzes, kas izkārtotas lapu žāklēs.

Zemais bērzs zied maijā, bet sievišķās spurdzes saglabājas arī pēc lapu nokrišanas rudenī.

Kā uzsver Leiburgs, zemo bērzu apdraud pārmitru zālāju, zāļu un pārejas purvu aizaugšana ar lielākiem krūmiem un kokiem, kā arī mitrāju nosusināšana un pārveidošana, piemēram, par kūdras ieguves vietām vai lauksaimniecības zemēm.

Pētījumi Polijā apliecina, ka traucētās ekosistēmās zemais bērzs mēdz veidot hibrīdus ar citām bērzu sugām, kas var novest pie lokālas zemā bērza izzušanas.

Kopumā zemais bērzs izplatīts samērā plašā areālā Eirāzijā. Latvijā tas atrodas uz sugas izplatības apgabala rietumu robežas, tādēļ aktuāls jautājums – vai sugai Latvijā nedraud izzušana klimata pasiltināšanās, kā arī mitrāju nosusināšanas un dzīvotņu aizaugšanas ietekmē.

Lietuvā zemais bērzs jau ir iekļauts Sarkanajā grāmatā un novērtēts kā gandrīz apdraudēta suga, savukārt Polijā tas ir īpaši aizsargājams.

Zemo bērzu var sastapt Pelēču purvā Preiļu novadā, kur labiekārtota purva taka ved cauri bagātīgām zemo bērzu audzēm.

Tomēr Latvijas Dendrologu biedrība aicina doties dabā arī citviet Latvijā, nemest līkumu dažādiem mitrājiem un ielūkoties – varbūt tieši tur aug 2024.gada koks.

Ikviens zemā bērza novērojums ir vērtīgs,

tādēļ par tiem jāziņo portālā “Dabasdati.lv” vai uz e-pastu “[email protected]”, pievienojot fotogrāfijas.

Papildinot dārza kolekciju, zemo bērzu ir iespējams iegādāties arī Latvijas kokaudzētavās.

LDB gada simbolu – koku – nominē jau 24.reizi kopš 2001.gada.

Iepriekšējais Gada koks – smaržlapu roze (Rosa rubiginosa), kā izriet no dendrologa Pētera Evarta-Bundera ziņojuma LDB biedru sapulcē, atbilst apdraudētas sugas statusam, ņemot vērā aktuālos sugas izplatības pētījumus, kas apliecina, ka suga salīdzinoši reti sastopama izkliedēti visā Latvijas teritorijā.

Interesanti, ka viena no bagātīgākajām sugas atradnēm ir vecā augļudārzā Tukuma novadā.

Secināts, ka smaržlapu rozes izplatību apdraud intensīvā lauksaimniecība, ceļmalu appļaušana, kā arī biotopa aizaugšana ar krūmājiem un mežu.