Vienošanās protokola parakstīšanu atbalstīja gandrīz visi pašvaldību vadītāji, izņemot trīs, kuri atturējās.

Šodien domes sēdē izskanēja informācija, ka panākta vienošanās ar valdību par vienreizējās papildu dotācijas palielināšanu 19 pašvaldībām, kurām situācija ir viskritiskākā.

Iepriekš šī dotācija tika plānota 2,3 miljonu eiro apmērā, bet tagad tā palielināta līdz 7 miljoniem eiro.

Kā LPS Domes sēdē teica “Reģionālo attīstības centru apvienības” (RACA) direktors Vents Armands Krauklis (“Vidzemes partija”), ir labi, ka šī vienreizējā dotācija tiks palielināta, taču tik un tā paliekot piecas pašvaldības, kuru budžets būs nepietiekams pašvaldību funkciju izpildei.

Tie būs Madonas, Preiļu, Augšdaugavas, Valkas un Balvu novadi.

Krauklis norādīja, ka šīm pašvaldībām būtu nepieciešama dotācija vēl nedaudz vairāk nekā 3 miljoni eiro. Tas neļautu sasniegt tādu ieņēmumu līmeni kā citās pašvaldībās, bet ļautu tām izdzīvot.

Kā pēc LPS domes sēdes žurnālistiem teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), vēl papildu 7 miljonu dotācijai, valsts sniegs atbalstu 30% finansējot pakalpojumu bērniem, kuriem ir nepieciešama īpaša kopšana mājās.

Tas dos pašvaldībām bāzes finansējumā vēl 5,5 miljonus eiro, kas pašvaldībām atbrīvosies viņu budžetos un pašvaldības varēs šos līdzekļus tērēt citām vajadzībām.

Vēl papildus valsts finansēs hospis pakalpojumu cilvēkiem, kuriem ārstu konsīlijs devis atzinumu, ka atlicis dzīvot ne vairāk kā sešus mēnešus. Līdz ar to pašvaldībām nebūs jāuztraucas par šiem, īpaši kopjamiem cilvēkiem un tas būs papildus atvieglojums pašvaldību budžetos.

Kā aģentūru LETA informēja LPS pārstāve Liene Užule, vienošanās un domstarpību protokolā noteikta vienošanās un atšķirīgie viedokļi finanšu jomā, kā arī par nozaru jautājumiem.

Panākta vienošanās par pašvaldību aizņēmumu prioritātēm un mērķiem vidējā termiņā, finansējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kā arī par veselības punktu izveides termiņa pārcelšanu uz 2026.gada 1.janvāri, nodrošinot vienreizēju mērķdotāciju to izveidei līdz 2025.gada 31.decembrim.

Tāpat protokolā ir ietvertas vienošanās par meliorācijas sistēmu atjaunošanas projektu finansējumu un Zivju fondam paredzētās valsts budžeta dotācijas palielināšanu no 2025.gada. Sarunas turpināsies par katru Eiropas Savienības direktīvas vai regulas projektu vides jomā, lai apzinātu prasību ieviešanas izmaksas, laika grafiku, kompetenču sadalījumu. Ja visu prasību īstenošanai valsts un pašvaldību budžetu līdzekļi būs nepietiekami, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jānosaka prioritārie pasākumi, vienlaikus izvērtējot atsevišķu prasību neieviešanas sekas.

Puses saglabā atšķirīgus viedokļus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārdali pašvaldību budžetam 80% apmērā, azartspēļu nodokļa ieņēmumu daļas 25% apmērā atjaunošanu pašvaldību budžetā, aizdevuma procentu maksājuma pieaugumu, tranzītielu finansēšanu un uzturēšanu, mērķdotāciju pašvaldību autoceļu infrastruktūrai un valsts vietējo autoceļu atjaunošanu, kā arī investīciju programmu 2024.gadam.

Tāpat saglabājas domstarpības par vispārējās izglītības iestāžu tīkla izveides kritērijiem un prioritātēm, un visu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta. Nelielas atšķirības viedokļos saglabājas par kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma nodoklim 2025.gadā u.c.

Kā ziņots, vienošanās un domstarpību protokolu valdībā plānots izskatīt otrdien, 24.oktobrī. Pēc parakstīšanas protokols tiks pievienots 2024.gada valsts budžetam.