“Mēs joprojām uzskatam, ka koalīcijai ir vajadzīgs viens kandidāts,” teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), norādot, ka šis jautājums tiks pārrunāts pirmdienas pēcpusdienā gaidāmajā valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē.

Siliņa paskaidroja, ka pēc kopējās apspriedes, ņemot vērā koalīcijas partneru reakciju, tikšot pieņemts lēmums par nākamajiem soļiem.

Arī “Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics žurnālistiem sacīja, ka ir būtiski, lai koalīcija spētu vienoties par vienu kandidātu Latvijas Bankas prezidenta amatam.

Jurēvics sacīja, ka pagaidām, kamēr nav uzklausīti koalīcijas partneri, nekāda papildu informācija neesot atklājama.

Jau ziņots, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzījusi “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” (“Altum”) valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu.

ZZS uzskata, ka Bērziņa vadībā Latvijas Banka spēs ievirzīt banku sektora potenciālu valsts ekonomiskās izaugsmes labā, kā arī aizstāvēt nacionālās intereses Latvijā un starptautiski.

ZZS frakcija aicina kolēģus Saeimā vērtēt Bērziņa kandidatūru, lai tā gūtu plašu parlamentā pārstāvēto politisko spēku atbalstu.

Iepriekš ZZS Saeimas frakcija aicināja pārējās Saeimas frakcijas uzklausīt Bērziņa vīziju par Latvijas Bankas attīstību nākotnē, bet oficiāli viņu nevirzīja.

JV iepriekš atturējās vērtēt Bērziņa kandidatūru, norādot, ka viņš nebija oficiāli izvirzīts.

Saeimas deputāti kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam varēs izvirzīt līdz 10.decembrim, nolēmis Saeimas Prezidijs un Frakciju padome.

Jaunas kandidatūras jāizvirza, jo šī gada 21.decembrī pirmais amata pilnvaru termiņš beidzas līdzšinējam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam.

Viņš par Latvijas Bankas prezidentu uz piecu gadu termiņu tika ievēlēts 2019.gada 12.decembrī. Par viņu nobalsoja 76 deputāti.

Kazāks ir apstiprinājis, ka būtu gatavs arī turpmāk vadīt Latvijas Banku, bet politiķi līdz šim ieturēja pozīciju par bankas vadītāja izraudzīšanās jautājumu pēc būtības plaši nerunāt, aizbildinoties, ka vispirms esot jātiek galā ar nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu. No politiķu puses Kazāka darbam nav skaļas kritikas, bet nav arī viennozīmīga atbalsta.

Izņemot ZZS, pārējās koalīcijas partijas pagaidām nav izvirzījušas savus kandidātus bankas vadītāja amatam vai paudušas skaidru atbalstu kāda cita spēka izvirzītam pretendentam. Opozīcijas partija “Stabilitātei” Latvijas Bankas prezidenta amatam virza Pāvelu Kuzminu, raksturojot viņu kā pieredzējušu finansistu.

Likums “Par Latvijas Banku” noteic, ka bankas prezidentu ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Bankas prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.