Šķēls pagaidām ir vienīgais vicemērs, kuram nav piešķirta pielaide valsts noslēpumam.

Šķēla pārziņā bija novada attīstība, teritorijas pārvaldība un komunālā saimniecība. “Neesmu mēra vietnieks, jo atkāpos no mēra vietnieka amata 15. janvārī – tajā pašā dienā, kad uzzināju, ka man tiks liegta piekļuve valsts noslēpumam,” stāstīja Šķēls.

Iemesls, kāpēc liegta pielaide, Šķēlam ir zināms. Viņš sacīja, ka ir gatavs to atklāt arī publiski, bet pēc tam, kad nākamajā nedēļa par to būs informējis kolēģus.

Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs (ZZS) paudis, ka viņam šāds pavērsiens bijis pārsteigums: “Es domāju visiem, kas šo uzzinās, tas būs pārsteigums, jo Šķēls tiešām ļoti labi strādā pašvaldībā. Ļoti lojāls pašvaldībai, tam darbam, ko darām kopā jau 17 gadus. Viņš ir bijis gan pārvaldes vadītājs, gan vietnieks otro sasaukumu.”

Kā vēstīts, no pašvaldību vadītājiem, kuri bija prasījuši pielaidi valsts noslēpumam, tā atteikta vienīgi Rēzeknes domes priekšsēdētājam Aleksandram Bartaševičam (“Kopā Latvijai”/LPV) un nu jau amatu pametušajam Jūrmalas mēram Gatim Truksnim (LZP), februāra sākumā informēja Valsts drošības dienests (VDD).

Savukārt Egils Helmanis (NA) pameta Ogres novada domes priekšsēdētāja amatu, pēc paša skaidrotā, veselības problēmu dēļ, tā arī neiesniedzis dokumentus pielaides saņemšanai.

VDD vēl turpina piecu pašvaldību priekšsēdētāju vietnieku atbilstības izvērtēšanu darbam ar valsts noslēpumu.